Jau 60 gadus bez pārtraukuma Smiltenes tehnikums māca topošos veterinārfeldšerus, pēdējos astoņus gadus — veterinārārstu asistentus. Skola atzīmēja apaļo jubileju, aizvadītās nedēļas nogalē sarīkojot konferenci “Veterinārmedicīna laikmeta griežos”.
Jau 60 gadus bez pārtraukuma Smiltenes tehnikums māca topošos veterinārfeldšerus, pēdējos astoņus gadus — veterinārārstu asistentus.
Skola atzīmēja apaļo jubileju, aizvadītās nedēļas nogalē sarīkojot konferenci “Veterinārmedicīna laikmeta griežos”.
“Ļoti lietišķa,” konferences gaisotni vērtē Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis. Viņš piebilst, ka tā tam arī jābūt, jo “veterinārārsti ir īpaša cilvēku kategorija, kurai raksturīgs pamatīgums”.
Lēmums nelikvidēt attaisnojās
Taču pirms trijiem gadiem Smiltenes tehnikums apsvēra iespēju likvidēt vetu nodaļu, atzīst skolas direktors.
“Nebija atsaucības, bija grūti komplektēt grupu, taču tagad specialitāte atdzimst. Latvijā tiek atvērtas jaunas mazo dzīvnieku klīnikas. Cilvēki paliek turīgāki, var atļauties iegādāties vairāk mājdzīvnieku,” secina A. Miezītis.
Šobrīd Smiltenes tehnikums Latvijā ir gandrīz vienīgā profesionālās vidējās izglītības iestāde, kurā var apgūt pirmās zināšanas veterinārmedicīnā. Vēl tas ir iespējams Bebrenes tehnikumā.
Par veterinārmedicīnas nozares pieredzi un perspektīvām valstī sprieda tehnikumā notikušās konferences 45 dalībnieki — nodaļas bijušie un tagadējie pedagogi, Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti, Lauksaimniecības universitātes mācībspēki, Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāvji un citi ar nozari saistīti cilvēki.
Viņu vidū bija arī Smiltenes tehnikuma bijušais veterinārmedicīnas pasniedzējs un direktora vietnieks Voldemārs Daija.
“Kāds kolēģis, ļoti cienījams izglītības darbinieks, kurš no pirmās līdz pēdējai darba dienai strādāja veterinārijā, man teica — viņš jūtoties tā, it kā dzīvi būtu nodzīvojis absolūti veltīgi. Domāju, ka viņš kļūdās, jo tā jau nav. Savā tagadējā darbā redzu — man visapkārt ir mūsu bijušie audzēkņi. Tie, kuri ir gribējuši strādāt savā specialitātē, tajā strādā un ir izauguši par labiem speciālistiem, kārtīgiem cilvēkiem. Savukārt tie, kuriem nav uzņēmības, jebkurā specialitātē aiziet maliņā,” secina V. Daija.
Bijušajam pasniedzējam par tehnikumā nostrādāto laiku ir labas atmiņas. “Esot starp jaukiem un mīļiem bērniem, nebija laika novecot. Ja neskatījos spogulī, visu laiku šķita, ka man ir tikpat gadu, cik viņiem, — no 15 līdz 18.”
Izglītības dokuments ir pieprasīts
Ja agrāk veterinārārstus skoloja par fermu jeb govju dakteriem un viņiem diagnozi vajadzēja noteikt visam ganāmpulkam, tad tagad ir populāra specializācija mazo dzīvnieku ārstēšanā, secina V. Daija. “Daudzi grib būt mazo dzīvnieku ārsti. Tā ir ienesīga un arī vajadzīga nozare. Arvien vairāk cilvēku tur suņus, kaķus un dekoratīvos mājdzīvniekus, kuriem ir vajadzīgs dakteris.”
Arī Smiltenes tehnikuma veterināro priekšmetu pasniedzēja Rudīte Bente paredz nozarei perspektīvu. Viņa tehnikumā strādā 24 gadus. “Šobrīd nākotnē varam skatīties cerīgāk,” priecājas R. Bente, jo esot patīkami strādāt, ja darbam redzams rezultāts. “Pēdējos gados jūtams, ka arī veterinārārstu asistentu izglītības dokuments ir pieprasīts. Tagad ir iespējas strādāt, ne tikai ārstējot lielos dzīvniekus, kas ir smagi, bet darīt arī smalkākus darbus laboratorijās, izglītības iestādēs, aptiekās. Arī dakteriem veterinārmedicīnas privātpraksēs ir nepieciešami palīgi. Savukārt, ja grib kļūt par veterinārārstu, jāmācās Lauksaimniecības universitātē.”
Skolotāja secina, ka ar veterinārmedicīnu saistītu darbu pārsvarā izvēlas meitenes. Acīmredzot viņām vairāk patīk dzīvnieki, bet zēnus interesē tehnika.
Tehnikuma izvēlei prognozē perspektīvu
Laukos tomēr ir tendence samazināties veterinārārstu skaitam, uzskata Pārtikas un veterinārā dienesta Valkas rajona pārvaldes veterinārā inspektore Vija Lāce. Piemēram, Valkas rajonā pagasti ir mazi. Privāti praktizējošam veterinārārstam jāstrādā divos vai pat trijos pagastos, lai varētu nopelnīt.
Konferencē sastaptais Lauksaimniecības universitātes veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Gunārs Pētersons tomēr pieļauj, ka Smiltenes tehnikuma izvēlētajai audzēkņu apmācībai par veterinārārstu asistentiem ir perspektīva.
“No studentiem, Smiltenes tehnikuma absolventiem, dzirdu, ka pēdējos gados tur ir diezgan liels audzēkņu skaits. Tas iepriecina. Veterinārārstu palīgi Latvijā ir joma, kas tikai sāk attīstīties. Manuprāt, nākotnē visās klīnikās būs salīdzinoši mazāk kvalificētu veterinārārstu ar augstāko izglītību. Lielu daļu no tām funkcijām, ko šobrīd veic veterinārārsti, varēs darīt viņu palīgi, ja viņi būs labi sagatavoti. Esmu bijis dažādās sadarbības augstskolās ārzemēs, un tur šis piemērs jau redzams,” stāsta augstskolas dekāns.
