Līdz 22. novembrim debesīs valdošā zodiaka zīme ir Skorpions — viskaislīgākā un liesmainākā zīme.
Līdz 22. novembrim debesīs valdošā zodiaka zīme ir Skorpions — viskaislīgākā un liesmainākā zīme. Tajā ir dzimusi arī Valkas pirmsskolas bērnu iestādes “Pasaciņa” muzikālā audzinātāja Ilze Vērdiņa, kura šodien svin nozīmīgu dzīves jubileju.
Horoskopu kalendārā par Skorpionu rakstīts, ka viņā pastāvīgi liesmo iekšēja uguns, ko pirmajā mirklī pat nevar manīt, bet tas ļaujot liesmām virmot arvien augstāk. Skorpioni nepiekāpīgi aizstāv savu viedokli, savu mērķu sasniegšanā nereti izmanto skarbas metodes. Šajā zīmē dzimušie cilvēki kaislīgi apliecina savu individualitāti, viņu moto ir: “Mana māja ir mana pils.” Skorpioni mēdz būt arī ļoti iejūtīgi, viņiem piemīt spējas saprasties ar smaga rakstura cilvēkiem. Skorpioniem ir diezgan grūti ietaupīt naudu. Paši savas vājības viņi redz nelabprāt.
I. Vērdiņa atzīst, ka viņa nav tipisks Skorpions. “To vairākas reizes man teikušas arī kolēģes. Kaut saka, ka Skorpionam ir nepiekāpīga un skarba daba, es vairāk esmu diplomāte, turklāt dzīvi uztveru optimistiski. Daudzus gadus esmu strādājusi sieviešu kolektīvā, un tādā vidē jābūt diplomātei. Var teikt, ka pati dzīve man nav ļāvusi sevī paturēt spilgtākās Skorpiona rakstura īpašības. Arī naudas lietās esmu ļoti taupīga,” secina I. Vērdiņa.
Tomēr ne visas no zvaigznāja iegūtās īpašības var tik viegli izskaust. Skorpioni sāpīgi izjūt pāridarījumus un tos ilgi neaizmirst. “Ja no kāda pret sevi piedzīvoju netaisnīgu rīcību, es to neaizmirstu. Es, protams, tādam cilvēkam piedodu, bet viņa izdarīto nespēju aizmirst un, kad ir izdevība, par to atgādinu. Tā kā Skorpions ir Ūdens zīme, man ļoti patīk ūdens. Mans mīļākais gadalaiks ir rudens, un tajā visvairāk patīk dienas, kad līst lietus. Uzskatu, ka esmu aktīva, jo man vajag darboties, kustēties. Ir dienas, kad kājām nostaigāju septiņus un vairāk kilometrus. Eju pie saviem četriem mazbērniem, kājām dodos uz Valgu peldēt baseinā, vispār man ir tuvs aktīvs dzīvesveids,” stāsta I. Vērdiņa.
Bērnudārzs Ilzei ir pirmā un vienīgā darbavieta. “Esmu laimīga, ka varu darīt darbu, kas man ir ļoti mīļš. Man patīk, ka bērni pie manis nāk atvērti un jautri. Citādi nemaz nevar būt, jo pie muzikālās audzinātājas mazajiem jāgūst vienīgi pozitīvas emocijas. Tad dziedātās dziesmas būs skanīgas,” saka I. Vērdiņa.
Viņa uzskata, ka par muzikālo audzinātāju kļuvusi nejauši, un tad atklājies — tuvāka un interesantāka darba nav. “Pamatskolas gados vēl mācījos mūzikas skolā. Kad vidusskolā biju nokļuvusi jau 11. klasē, mani uz laiku palūdza bērnudārzā aizvietot muzikālo audzinātāju. Piekritu, un, kā izrādījās, tas bija liktenīgi. Joprojām daru šo darbu,” apliecina I. Vērdiņa.
Nesen viņa ieguva augstāko pedagoģisko izglītību darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem. I. Vērdiņa uzskata, ka ar optimistisku skatu uz dzīvi cilvēks var sasniegt daudz.
