«Protams, mēdz būt dažādi cilvēki, vēlmes un situācijas, taču lielākoties mēs negribam dzīvot vieni, bet gan īstenot mums paredzēto funkciju. Cilvēkam nepieciešama saskarsme, pēc kuras apzināti vai neapzināti tiecamies. Tomēr bieži vien tā vietā, lai īstenotu pozitīvu saskarsmi, apvienojoties kopīgam mērķim, sākam izmantot viens otru. Cenšamies izmainīt, pakļaut, izrevidēt, līdz partneris sāk mums kalpot par kāju pameslu, dusmu izlādes objektu vai spilvenu, uz kura vienmēr pakrist,» attiecību neveiksmes cēloņus ieskicē psiholoģe Inga Birkmane. Tomēr daudzi pat netiek līdz tām. Sarežģītajā 21. gadsimtā ļaudis steidzas cits citam garām, nespējot ieraudzīt vai būt atrodamiem. Sievietei – sirds līmeņa enerģijaLai izprastu veiksmīgu attiecību noslēpumu, vajadzētu atgriezties pirmsākumos, pārliecināta Inga. «Mēs visi it kā to zinām, jo paaudžu paaudzēs šīs zināšanas ir glabātas, bet, nonākot tiešā saskarsmē, bieži vien konfliktējam ar tām. Sievietei piemīt sirds līmeņa enerģija. Viņas funkcija ir «realizēt» mīlestību. Tāpēc arī vīrietim nav dota dzemde, jo, lai izaudzinātu bērnus, vajadzīga šī sirds enerģija – siltums, mīļums, maigums, miera un harmonijas atmosfēras radīšana. Sieviete, protams, to spēj dot arī vīrietim, bet interesanti, ka tikai tad, ja viņš liek lietā savu enerģiju, kas ir naudas, mantas, pajumtes, vairāk materiālu lietu gādāšana. Ja vīrietis uzvīs ligzdu un nodrošinās tajā piemērotus apstākļus, tas ļaus atvērties sievietes sirds enerģijai, un viņa sniegs pretī,» skaidro I. Birkmane, piebilzdama, ka šai došanas plūsmai gan vajadzētu būt abpusējai, nesavtīgai un nepārtrauktai. Tomēr bieži sākas «biznesa» spēlītes, skaitīšana un kalkulēšana – «es tev 50 latu atnesu, bet tu man pat zupu neesi izvārījusi!». «Tās nav attiecības, bet tirgošanās,» pauž Inga.Neieslīgt kūtrumāSavstarpējai mijiedarbībai attiecībās spēj kaitēt arī citi apstākļi, piemēram, nesadziedētas rētas, turpina psiholoģe. «Kādā dzejolī tika pausta doma – tu šķiti skaists spogulis, bet, pienākot tuvāk, ieraudzīju, ka tās ir lauskas, uz kurām sagriezos. Jo vairāk rētu, jo iespējams ļoti daudz asu malu,» spriež I. Birkmane norādot, ka būtu daudz jāstrādā ar sevi, kas ir gan grūti, gan sarežģīti, jo esam aizņemti.Pārim pastāvīgi jāstrādā pie savas attīstības, turklāt tas jādara kopā. «Ticu, ka tāpat kā magnēti pievelkam savam izaugsmes līmenim līdzīgus cilvēkus. Jaunībā saprašanas abiem ir vienlīdz maz. Savukārt tas ir risks, ka viens aizrausies uz priekšu ātrāk, un parasti tas labāk izdodas sievietēm, kaut nenoliedzu, ka var būt arī otrādi. Tomēr biežāk tieši sieviete mēdz ieguldīt attiecībās visu savu labo gribu, spēku un prasmes, kamēr viņas partneris pie aliņa un TV ieslīgst kūtrumā un pašapmierinātībā. Ap 40 gadiem sievietes parasti šādas attiecības pārtrauc, bet diemžēl satikt savam līmenim atbilstošu partneri ir teju neiespējami.» Jākļūst redzamākiemPūles jāiegulda, lai attiecības ne tikai noturētu, bet arī izveidotu. Iespējams, tas skan brutāli, bet laiku un apstākļus, kad cilvēki atrod viens otru, varētu salīdzināt ar svaigas gaļas tirgu, min Inga. «Jo mazāk dzīvosim ilūzijās, skatīsimies «love stories» un lasīsim saldos mīlas romānus, jo vairāk apzināsimies šo «gaļas tirgu», jo vieglāk mums būs. Visas skumjas, vilšanās un neveiksmes rodas no tā, ka dzīvojam iedomātās gaisa pilīs, nespējot lietas novērtēt adekvāti un cerot uz kaut ko ārpus sevis esošu. Tomēr pilnīgi viss ir mūsu rokās,» pārliecināta I. Birkmane, atzīstot, ka cilvēku nespēja satikties un izveidot pāri ir samērā liela mūsdienu problēma, kam ir vairāki iemesli. Piemēram, izolētās vides – skolotājas ar biznesmeņiem parasti neuzturas vienā dzīves telpā! Tomēr nevajadzētu sēdēt mājās, rokas klēpī salikušiem, bet meklēt iespējas satikties kafejnīcās, danču klubos, koros, deju kolektīvos. Arī internets ir līdzeklis, taču to vajadzētu «legalizēt» ļaužu prātā, jo vēl aizvien valda uzskats, ka tas ir pēdējais glābšanas salmiņš «lūzeriem», uzskata Inga, norādīdama uz vēl kādu nesatikšanās iemeslu – nepamanāmību. «Tas atkal prasa darbu ar sevi un vecākiem ar bērniem. Viņi var savas atvases darīt pamanāmas. Daži gan pāršāvuši strīpai, liekot uzsvaru uz ārieni – pucējot bērnus un vedot viņus uz skaistumkonkursiem. Tomēr svarīgi veidot pamanāmu no iekšienes, ko var panākt ar ļoti lielu atbalstu, atzinību, mīlestību un iedrošinājumu. Ar simtprocentīgu ticību, ka viņš ir bērns, kas ies gaismā. Savukārt pieaugušajiem, īpaši paaudzei, kam pāri 30 gadiem, jākļūst «spožākiem», arī izvēloties spilgtāku apģērbu ar dziļāku izgriezumu. Jāiet, jāuzrunā cilvēki, nevis jāgaida, kad kāds pienāks klāt,» novēl Inga.
