Nupat publiskajā telpā izskanējis – iedzīvotāju uzticības līmenis farmaceitiem kā veselības aprūpes speciālistiem arvien turpina pieaugt. Saskaņā ar šī gada pētījuma rezultātiem iedzīvotāju skaits, kuri uzticas farmaceitiem, pieaudzis par 5% un sasniedz jau 87%. Salīdzinot ar pagājušo gadu, divkāršojies to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka farmaceitu nozīme un loma ir pieaugusi. Tā vēsta “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” veiktais pētījums.
Turklāt “Covid-19” pandēmija un tās izraisītie izaicinājumi veselības aprūpes jomā iedzīvotājus mudinājuši arvien vairāk pēc palīdzības un padomiem vērsties aptiekās, saņemot farmaceita konsultāciju. Daļa respondentu uzsvērusi, ka aptieka bieži vien bijusi tuvākā iestāde, kurā saņemt norādes par veselības aprūpes pakalpojumiem un kā rīkoties dažādās situācijās, tāpēc pakalpojumu klāsta paplašināšana aptiekās palīdzētu uzlabot veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka reģionos bieži vien aptiekas ir izteikti pietuvinātas veselības aprūpei. Arī pētījuma rezultāti rāda, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju (57%) uzskata, ka kopumā būtu atbalstāma ideja paplašināt aptiekās pieejamo pakalpojumu klāstu.
Varu tikai piekrist, ka farmaceitiem bieži vien ir liela nozīme, lai cilvēks saņemtu tieši to medikamentu, kas viņam būtu pats piemērotākais. Pirms dažām dienām devos uz aptieku pēc e-receptē izrakstītiem medikamentiem. Ieraugot, kādu zāļu iepakojumu ģimenes ārsts ir izrakstījis, es teicu, ka šis man īsti nederēs, jo no šīm zālēm man ir izteiktas blakusparādības, tās izraisa klepu. Bet kā tas nākas, ka medikamentam ir tāds pats nosaukums, tas pats zāļu ražotājs? Proti, šajā reizē man izrakstīta cita zāļu deva, kur attiecīgi šīm ir dzeltenas kapsulas, ne baltas, kādas biju lietojusi iepriekš. Tikai pēc sarunas ar farmaceiti noskaidroju, ka tas neko nenozīmē, ka zāļu firma/nosaukums ir identisks, visticamāk, pie blakusparādības – klepus izsaukšanas – ir vainīgas kādas saistvielas, kas vienās zālēs ir, bet citās var nemaz nebūt. Pateicoties farmaceitei, kura ieteica vēlreiz sazināties ar savu ģimenes ārstu, tajā pašā dienā tiku arī pie īstajām zālēm, no kurām nenāk klepus.
Tātad šī pieredze apliecina, ka viena no galvenajām farmaceitiskās aprūpes sastāvdaļām ir cilvēku iztaujāšana, izpratne par zāļu lietošanu un potenciālajiem simptomiem, kas var rasties no zāļu nesaderībām.
Vēl par šo tēmu, prātā nāk kādā žurnālā izlasīta intervija ar farmaceiti, kura stāsta, ka pirms pāris desmitiem gadu komunikācija ar aptiekas darbiniekiem, salīdzinot ar šodienu, bija daudz ieturētāka. Proti, senāk cilvēks uz aptieku nācis izņemt recepšu zāles, neko nejautājot. Viņa priecājas, ka tagad tas ir mainījies un cilvēki vairs nebaidās jautāt, prasīt padomu un galu galā rūpēties par sevi.
Reklāma