Līdz 31. maijam biedrības “Latvijas – Igaunijas institūts” telpās ir apskatāma izstāde “Pašu gatavotās dāvaniņas mīļākajiem cilvēkiem pasaulē”.
Izstādē piedalās Aija Cimdiņa, Irēna Galgāne, Ilona Opmane, Sanda Opmane, Laila Ontensone, Zane Vilistere un Zane Bulmeistere. Viņas kursus ir apmeklējušas kopš pirmās to dienas. Rudenī darbs atkal atsāksies, jo neizzinātā vēl ir ļoti daudz.“Uzzināju par kursiem un nekavējoties pieteicos. Man šādas lietas ļoti patīk, interesē, turklāt gūstu lielu gandarījumu,” par sevi saka I. Galgāne. Viņai visvairāk patīk darboties ar pērlēm un apgleznot zīda šalles. Allaž kas jaunsApgleznoti zīda lakati, pērlīšu virtenes, paštaisīti albumi, iesietas grāmatas, izgreznotas cepures, skaistas krelles un auskari, kartiņu komplekti, vācelītes, tortes kaste – tās ir tikai dažas no astoņu mēnešu cītīgā darbā tapušajām lietām. Otrā elpa dota arī dažādiem pavisam ikdienišķiem priekšmetiem. “Sākotnēji domājām, ka darbosimies tikai mēnesi, taču dažādu rokdarbu tehniku ir tik daudz, ka apgūt vienā mēnesī tās nekādi nevarēja. Katru ceturtdienu mācījāmies kaut ko jaunu. Tiklīdz apguvām kādu tehniku, tā studijas dalībnieces mājās to centās izzināt un lietot aizvien vairāk,” stāsta institūta direktore Laila Ontensone. Kursu ideja tā arī radusies – ar vēlmi izgatavot tuviniekiem mīļas dāvaniņas, kur ieguldīta gan mīlestība, gan paša darbs. “Tas arī ir mūsu lielākais ieguvums,” vērtē Z. Bulmeistere. Kursos apgūta dekupāža, filcēšana, pērļošana, locīšana, veidošana, gleznošana ar salmiņu un citas interesantas metodes skaistu lietu darināšanai. Izmaksas dalībniecēm nebija lielas, vairāk līdzekļu darbam prasīja nepieciešamie materiāli.Tas ir kā brīnumsKursu dalībnieki ir ikdienā ar mākslu nesaistīti cilvēki, tāpēc ir vēl jo lielāks prieks un sajūsma par katru izgatavoto lietiņu. “Tas ir kā brīnums, kad pēc katras reizes, turot rokās tikko pabeigtu darbu, rodas satraucošs jautājums, vai tiešām es to spēju un protu. Jā, mums tas izdodas. Šie mēneši bija gan mācīšanās, gan radīšanas laiks,” atzīst L. Ontensone. Viņa piebilst, ka nevajag nemaz daudz – jāatrod pareizās kustības un materiāli, jāzina, kā to visu savienot.Ar kursantiem darbojas lieliskā pedagoģe no Valgas – Aire Hulkko, kura visus iedvesmoja šim darbam. Viņai ir sava darbnīca. Aire ar šīm lietām nodarbojas jau sešus gadus, mācot gan skolēnus, gan pieaugušos. Vispirms Tallinā un nu jau trīs gadus arī Valgā. Nesen māksliniecei bija personālizstāde Valgas kultūras centrā. Visus darbus pārdeva izsolē un ieņēmumi tika ziedoti labdarībai Valgas bērnunamam digitālās televīzijas iekārtu iegādei. Jautāta, vai viņa ir apmierināta ar savu kursantu darbu Valkā, Aire smaida un apgalvo, ka visas ir ļoti spējīgas un talantīgas. Katram sava nišaIzstādes atklāšanā bija ieradusies arī Tautas lietišķās mākslas studijas “Saulīte” vadītāja Inese Pētersone. Lūgta komentēt šo ekspozīciju, Inese sacīja, ka pats brīnišķīgākais ir tas, ka cilvēki, kuri nekad iepriekš ar to nav nodarbojušies, ir spējuši radīt šādus darbus. “Var strīdēties un spriest par kompozīciju, krāsu un citām lietām, taču tie ir patiesi un izsaka konkrētās rokdarbnieces individualitāti,” stāsta profesionāle. Viņa arīdzan esot apguvusi pērļošanu un citas līdzīgas lietas, taču neesot nekas saviļņojošāks par diega sajūtu rokās, aužot, veidojot mežģīnes un tamlīdzīgi. Katram tas ir citādi, un katram jāatrod sava niša.
