Diemžēl nav reti gadījumi, kad vīrieši apzināti izvairās no bērnu uzturēšanas un mātēm jātērē laiks un jākārto dokumentu kalni, lai varētu saņemt nelielu pabalstu no valsts.
Diemžēl nav reti gadījumi, kad vīrieši apzināti izvairās no bērnu uzturēšanas un mātēm jātērē laiks un jākārto dokumentu kalni, lai varētu saņemt nelielu pabalstu no valsts.
“Meita viena audzina bērnu un mācās vidusskolas 12. klasē. Bērna tēvs tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu atzina, ka strādā gadījuma darbus un var apgādāt tikai sevi, tāpēc par bērnu jārūpējas valstij. Man ir informācija, ka viņš gatavojas atstāt valsti, lai dotos darba meklējumos uz ārzemēm,” laikrakstam pauž smilteniete Ārija Indrikovska. Pašlaik viņas mazdēls saņem pabalstu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF). Tie ir 25 procenti no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 20 lati. Šādu summu mēnesī bērns saņems līdz septiņu gadu vecumam.
Tēvs apzināti izvairās no algota darba
Summa ir niecīga, tāpēc rūpes par mazdēlu šobrīd gulstas uz vecvecāku pleciem. “Tā ir savāda situācija, ka valstij jāuztur bērns, kura tēvs apzināti izvairās strādāt algotu darbu. Tagad viņš dosies uz ārzemēm un, iespējams, tur strādās un pelnīs naudu, bet bērns saņems tikai UGF piešķirtos 20 latus,” uzskata Ā. Indrikovska.
Valkas rajona tiesa prasību pret bērna tēvu Nauri Zariņu atklātā tiesas sēdē izskatīja pagājušā gada novembrī. Lietā nebija iesniegti nekādi pierādījumi par atbildētāja mantisko stāvokli, tādēļ nav pamata neticēt apgalvojumam, ka viņam ir tikai minimāli iztikas līdzekļi. Tiesa lēma, ka prasībai piedzīt uzturlīdzekļus 50 latu apmērā nav pamata.
Decembrī laikrakstā “Ziemeļlatvija” bija publicēta intervija ar Nauri Zariņu, kurā viņš žurnālistei atklāj, ka uzskata Valku par miera ostu, jo viņam te ir darbs, jauni draugi un idejas.
“Laikraksta numuru parādīju tiesu izpildītājai. Viņa paskaidroja, ka par Nauri Zariņu netiek maksāts sociālais nodoklis, tāpēc strādāšanas fakts nav pierādāms. Izpildītāja tikai savāc izziņas no sociālajiem,” secina bērna vecāmamma. Viņa uzskata, ka tiesu izpildītāja ir ļoti noslogota un viņai nav iespējas apzināt visus parādniekus.
Nākas stāvēt garā rindā
Līdzīgu apgalvojumu izteica arī smilteniete Lolita Balode, kura arī ar tiesas palīdzību panākusi, ka viņas bērns saņem līdzekļus no UGF. “Uzskatu, ka Smiltenē jābūt savam tiesu izpildītājam. Nevar viens cilvēks apkalpot visu rajonu. Otrdienās, kad ir apmeklētāju pieņemšana, nākas stāvēt garā rindā. Īpaši sarežģītā situācijā tiek nostādīti lauku cilvēki, kuriem ne vienmēr ir iespējams nokļūt līdz pilsētai vai atpakaļ uz mājām,” paskaidro L. Balode.
Tādā mazpilsētā kā Valka vai Smiltene ir grūti noslēpt faktu par darbavietu, kaut arī darba devējs ir negodīgs un nemaksā sociālo nodokli, tāpēc jābrīnās, ka informāciju, kur strādā parādnieki, atbildīgas institūcijas neuzzina vai neņem vērā.
Uzklausīt tiesu izpildītājas domas mums neizdevās. Lai arī izskanēja solījums tikties un izskaidrot savu viedokli, viņa uz tikšanos neieradās.
Divas reizes jāveic pārbaude
Situāciju komentēt lūdzām UGF. Mums paskaidroja, ka fonda administrācija regulāri apmeklē zvērināto tiesu izpildītāju iecirkņus, lai iepazītos ar uzturlīdzekļu piedziņas lietām. “Pēc Civilprocesa likuma, zvērinātam tiesu izpildītājam vismaz divas reizes gadā atkārtoti jāveic parādnieka mantas un ienākumu pārbaude, tas nozīmē, ka ziņas par parādnieku tiek nepārtraukti pārbaudītas,” paskaidro UGF administrācijas direktora palīdze Liene Pētersone. Tiklīdz atklājas kādas izmaiņas parādnieka finansiālajā stāvoklī, piemēram, viņš sācis strādāt, varbūt nopircis automašīnu vai nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājam nekavējoties jāuzsāk piedziņas process.
Kopš brīža, kad tiesas piespriestos uzturlīdzekļus bērnam maksā UGF, nemaksātājs kļūst par valsts parādnieku. Septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par uzturlīdzekļu izmaksu UGF katram parādniekam nosūta paziņojumu par parādsaistībām ar valsti, vienlaikus brīdinot, ka parāda summa ar katru gadu pieaugs par sešiem procentiem. Parādam nav noilguma.
Soda ar brīvības atņemšanu
UGF sagatavojis jau 23 iesniegumus Valsts policijai par saukšanu pie kriminālatbildības par ļaunprātīgu izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas. Uz šāda iesnieguma pamata policija jau ierosinājusi vairākas krimināllietas un izsludinājusi personas meklēšanā, kurā nepieciešamības gadījumā var tikt iesaistītas arī starptautiskas labdarības organizācijas.
Saskaņā ar Krimināllikumu par ļaunprātīgu izvairīšanos apgādāt un dot uzturu saviem bērniem, ja tāds pienākums uzlikts ar tiesas spriedumu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, arestu vai ar naudas sodu līdz piecpadsmit minimālajām mēnešalgām.
Izsludināta arī parādnieka meklēšana
Tiesisks pamats fonda administrācijai iesniegt iesniegumu Valsts policijai par parādnieka saukšanu pie kriminālatbildības par ļaunprātīgu izvairīšanos apgādāt savu bērnu var rasties arī tādā gadījumā, ja pārādnieks aizbraucis uz ārzemēm peļņas nolūkā, taču tiesas noteiktos uzturlīdzekļus bērnam maksāt neuzsāk. Jāuzsver, ja parādnieks atrodas ārpus Latvijas robežām, tas nebūt nenozīmē, ka likuma pārkāpējs paliks nesodīts, jo, ierosinot krimināllietu, tiek izsludināta viņa meklēšana.
Diemžēl mums neizdevās sazināties ar Nauri Zariņu, lai uzklausītu viedokli, jo viņa tālrunis šobrīd ir izslēgts vai atrodas ārpus uztveršanas zonas.
