Gandrīz nedēļu Kora un viņas saimnieki meklēja viens otru. Atkalredzēšanās bija vētraina.
Gandrīz nedēļu Kora un viņas saimnieki meklēja viens otru. Atkalredzēšanās bija vētraina.
“Sunīti man uzdāvināja bērni. Līdz tam Kora dzīvoja Ainažos, bet tur saimniekam bija divi suņi un vienu viņš vēlējās kādam atdot,” stāstījumu iesāk blomēniete Anita Bērziņa.
Korai drīz paliks divi gadi, un viņa ar jaunajiem saimniekiem jau iepriekš bija tikusies, vēl kucēna vecumā ciemojoties Blomes pagastā. Kora ir vācu aitu sugas pārstāve, to apliecina arī dokumenti. Viņa nekad nav sieta pie ķēdes un iepriekš dzīvojusi mājās, kurām apkārt ir žogs. Suns ir ļoti labestīgs un nelabprāt viens paliek mājās.
Nepatīkamais notikums risinājies tieši pirms nedēļas. Kora pamazām apradusi ar jauno mājvietu, kur mitinājusies tikai pāris nedēļu un pastaigājusies pa pagalmu. Saimnieki bijuši mājās, bet pēc brīža konstatējuši, ka suns pazudis. Iespējams, ka tuvējā krūmājā parādījies kāds meža dzīvnieks un Kora devusies noskaidrot situāciju. Rezultātā viņa acīmredzot apmaldījusies.
Pirmajā dienā meklējumi neko neesot devuši, arī otrajā saimnieki par savu suni neko neuzzināja. Tad sākusi ienākt informācija, ka līdzīgs suns redzēts Brantu pagastā, aptuveni desmit kilometru no Koras jaunajām mājām. Cilvēki stāstījuši, ka viņa ienākusi kādās mājās, bijusi ļoti noskumusi, rāpojusi uz vēdera un izskatījusies nobijusies un apjukusi. Saimnieki nekavējoties devušies turp, bet Koru nav sastapuši.
Atskanējis nākamais telefona zvans. Suns bija atradies Brantu pagasta “Kalna Brīkūžos”. “Vēlos pateikties Ūdru ģimenei, kura pieņēma Koru, jo redzēja, ka viņa nav klaiņotāja, bet ir izmisis mājas suns, kurš nesaprot, kas ar viņu atgadījies,” pateicas A. Bērziņa.
Piektdienas rītā notikusi vētraina atkalredzēšanās. Pirmajā brīdī, kad ieraudzījusi automašīnu, Kora sastingusi un it kā nav pazinusi atbraucējus, bet pēc tam sekojis emociju vilnis. Savu daļu visā jampadracī devis arī “Kalna Brīkūžu” sargs Ansis. Gados jaunais suns pamatoti bijis greizsirdīgs, ka visi pievērš tik lielu uzmanību ieklīdušajai svešiniecei.
Konsultējoties ar kinologu Jāni Pavlovski, uzzinājām, ka sunim ar saimniekiem īsts kontakts izveidojas aptuveni pusgada laikā, labākajā gadījumā — trijos mēnešos, tāpēc sākotnēji jābūt īpaši uzmanīgiem un jākontrolē suņa gaitas. Jāuzmanās arī, lai klejošana nekļūtu par ieradumu. “Pietiek ar pāris reizēm, lai suns sajustu brīvības garšu,” paskaidro J. Pavlovskis.
