Nu jau vairākas dienas medijos nozīmīgākās ziņas ir par pandēmiju — iespējamo cilvēku un putnu gripas mutāciju, kas varētu izraisīt neaprēķināmu skaitu cilvēku upuru.
Nu jau vairākas dienas medijos nozīmīgākās ziņas ir par pandēmiju — iespējamo cilvēku un putnu gripas mutāciju, kas varētu izraisīt neaprēķināmu skaitu cilvēku upuru. Putnu gripa jau ir sasniegusi Eiropas Savienības robežas un, iespējams, jau ir ES — šodien vai rīt būs analīžu rezultāti par mājputnu varbūtējo saslimšanu Grieķijā. Televīzijas kanālos katru dienu redzami nepievilcīgi skati, kuros attēlota tūkstošiem mājputnu iznīcināšana Rumānijā un Turcijā.
Cilvēku attieksme pret putnu gripu ir divējāda. Pesimisti jau tagad atsakās no putnu gaļas lietošanas uzturā un paredz lielu nelaimi, jo putnu gripa pasaulē uzplaiksnījot ar precīzu regularitāti. Savukārt optimisti mierina sevi ar speciālistu atzinumiem, ka termiski apstrādāta mājputnu gaļa cilvēkam nekādu ļaunumu nodarīt nevar. Līdz šim par putnu gripas upuriem ir kļuvuši tie, kuriem vairāk vai mazāk bijusi tieša saskare ar slimajiem putniem. Dienvidaustrumāzijas virtuvē tikko nokauta putna asiņu dzeršana tīrā veidā vai kokteilī nav nekas īpašs. Kopš 2003. gada Pasaules veselības organizācija konstatējusi 115 saslimšanas gadījumu, kas 59 cilvēkiem Kambodžā, Vjetnamā, Taizemē un Indonēzijā beigušies ar nāvi. Tas nozīmē, ka mirstība ar putnu gripu ir augsta. Līdz šim nav pierādīts, ka bīstamais vīruss no inficēta cilvēka var nonākt citā personā, tomēr aizdomas vienā gadījumā ir. Vīrusu satur putnu mēsli, kas izkalstot pārvēršas pulverī un var iekļūt cilvēka elpošanas sistēmā.
Salīdzinot ar dienvidu zemēm, Latvijā mājputnu lielražošana ir veselībai droša, jo viņiem nav nekādas saskares ar ārpasauli, tas ir, ar gājputniem, kas ir gripas vīrusa pārnēsātāji. Iespējams, ka vislielākās briesmas draud tiem lauku iedzīvotājiem, kuru saimniecībās pašu vajadzībām audzē dažas titiņas. Tās barību atrod pagalmā vai nožogotos dārzos, kur saskare ar gājputniem ir itin reāla.
Protams, atšķirība starp fermā un laukā audzētas vistas olām ir acīm redzama, turklāts par labu lauciniecēm, jo to olu dzeltenumi ir intensīvi dzelteni, nevis bēšīgi blāvi. Tomēr, ja jāizvērtē iespējamie riski, tad es labprātāk ēdīšu omleti no rūpnieciski iegūtām olām.
Var jau ignorēt putnu gripu un cerēt, ka nopietnas sajaukšanās ar cilvēku gripu nebūs, tomēr nekas nevar būt par daudz, lai stiprinātu sava organisma imūnsistēmu, tostarp arī vakcinēšanās pret parasto gripu.
