Kaimiņpilsētā Valmierā apkopotās apkures izmaksas par martu liecina, ka finansiālie ieguvēji ir to daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kuri dzīvo nosiltinātās un jaunuzceltās ēkās.
Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Kazuša, informē, ka vidēji martā pilsētā 160 daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji par saņemto siltumu mājokļos maksāja 66 santīmus par kvadrātmetru apdzīvojamās platības. Jāpiebilst gan, ka Valmierā kā kurināmo siltuma ražošanai izmanto dabasgāzi. Vismazāk par apkuri mājokļos maksājuši valmierieši, kuri dzīvo Āžkalna ielā 3 un 5 – tikai 20 santīmus par kvadrātmetru dzīvojamās platības. I. Kazuša skaidro, ka tas ir vienīgais nams pilsētā, kas uzcelts pirms pāris gadiem tā saucamajos treknajos gados, ievērojot jaunākās tehnoloģijas māju energoefektivitātei. Savukārt iedzīvotāji, kuri dzīvo J. Vītola ielā 1, par vienu kvadrātmetru maksā 27 santīmus. Tā ir viena no pirmajām siltinātajām mājām Latvijā, kuru iedzīvotāju apsaimniekošanas organizācija siltināja ar bankas piešķirto atbalstu. Arī Gaujas ielā 13 deviņstāvu nama iedzīvotāji par apkuri pagājušajā mēnesī maksājuši nelielu samaksu – tikai 32 santīmus par kvadrātmetru. Tas arī izskaidrojams ar mājas siltināšanu, ko pabeidza šāgada februārī, izmantojot Eiropas reģionālā attīstības fonda piešķirtos līdzekļus.Bet arī kaimiņpilsētā ir mājas, kurās par apkuri jāmaksā dārgi. Tās galvenokārt ir ēkas, kurās ir maz dzīvokļu un kuras ir celtas tālajos padomju gados. Piemēram, visdārgākā apkure martā bija namos Kr. Valdemāra ielā 1a, kur par vienu kvadrātmetru dzīvojamās platības bija jāmaksā 1,60 latu, Rīgas ielā 14 – 1,29 lati. “Šajās mājās ir salīdzinoši dārga apsaimniekošanas maksa, kā arī līdz šim nav veikts neviens energoefektivitātes pasākums,” skaidro I. Kazuša. Viņa norāda, ka Valmierā ir veiksmīgi norisinājies privatizācijas process, jo lielākā daļa dzīvojamo māju ir privātīpašums. Pirms vairākiem gadiem, kad likums atļāva pašvaldībām piešķirt aizdevumu iedzīvotāju māju apsaimniekošanas kooperatīviem, lielākā daļa valmieriešu to izmantoja, lai nosiltināju daudzdzīvokļu namu ārsienas un ieliktu jaunas ārdurvis. Šie pasākumi ir vainagojušies panākumiem, ļaujot iedzīvotājiem ietaupīt, nemaksājot lielu naudu par siltumu.
