Klāt pavasaris, un zemnieki gatavojas sējai. Pagaidām vēl bijušā Valkas rajona teritorijā graudaudzētāji nav izbraukuši tīrumā ar sējmašīnām, bet vairāki plāno sēju sākt šonedēļ, ja būs labvēlīgi laika apstākļi.
Šobrīd lielākoties notiek ziemāju platību mēslošana ar minerālmēsliem. Labības sēja gan ir pie durvīm, bet zemniekiem vēl nav skaidrs, kāda rudenī šim darbam būs atdeve, jo nav zināmas graudu cenas. Augsnei dos mazāk mēslojumaĒrģemes pagasta zemnieks Vilis Jansons atzīst, ka šogad laika apstākļi ir normāli, pavasaris ir samērā sauss un, ja šonedēļ nesāks līt, tad varēs sēt. “Vienīgā problēma ir tā, ka nav zināmas graudu cenas. Pērnruden tās bija ļoti zemas, tādēļ nekāda lielā peļņa nesanāca. Šī iemesla dēļ šopavasar augsnē iestrādāšu mazāk mēslojuma kā pagājušajā pavasarī. Ar to arī šī sezona atšķirsies no iepriekšējās,” skaidro V. Jansons.Viņš šogad labības audzēšanā nolēmis iztikt bez kredītiem. Saimnieks ir saglabājis vēl daļu no pērn novāktās ražas un cer, ka, to pārdodot, varēs segt pats visas izmaksas. Šopavasar V. Jansons plāno ar miežiem un auzām apsēt 160 hektārus, bet kopā ar ziemājiem graudaugiem saimniecībā atvēlēti 300 hektāri. Viens no lielākajiem graudaudzētājiem Trikātas pagasta zemnieks Rihards Circenis uzskata, ka šis sējas pavasaris būs tāds pats kā iepriekšējais. Īpašas izmaiņas nav gaidāmas. “Pagaidām laiks sējai ir labvēlīgs, pavasaris sākās savlaicīgi. Tīrumus ar minerālmēsliem varējām sākt mēslot jau aizpagājušajā nedēļā. Līdztekus šim darbam veicām arī aršanu. Finansiālais atbalsts gan būs nepieciešams. Gaidu, kādu lēmumu labības audzēšanas atbalstam valdība pieņems. Ja palīdzība būs nepietiekama, tas var nelabvēlīgi ietekmēt visus darbus, jo, piemēram, degviela ir nesamērīgi dārga attiecībā pret labības audzēšanā plānotajām izmaksām,” skaidro R. Circenis.Sējumu platības nepalielināsSēju zemnieks paredzējis veikt tikpat lielā platībā kā pērn. Vasaras kviešiem, rapsim un miežiem kopplatība aptver 550 hektāru. Arī R. Circenis ir saglabājis daļu pērnās ražas, lai varētu to pārdot šāgada sezonas laikā. “Tukšā nedzīvojam. Kaut kādai rezervei jābūt, lai nodrošinātu gaidāmo lauku darbu norisi,” saka R. Circenis.Vidzemes lauku attīstības biroja lauku attīstības speciāliste Valda Empele informē, ka Ministru kabinets ir atvēlējis lauksaimniekiem 26 miljonus latu apgrozāmo līdzekļu iegādei. Aizdevumus zemniekiem izsniegs Hipotēku banka, tiklīdz to atļaus valdība. “Ir plānots, ka viens pretendents varēs saņemt kredītu no 5000 līdz diviem miljoniem latu. Nav gan vēl skaidrs, kā šī kredītpolitika īstenosies dzīvē. Patiesībā līdzekļiem vajadzēja būt pieejamiem jau tagad, jo laukos darbi jau ir sākušies,” saka V. Empele.
