Smiltenes centrā bieži pie pieaugušajiem pieiet zēns un meitene – atsevišķi vai abi kopā – un žēli lūdz naudu. Daudz ne, – tikai pāris desmitus santīmu (29, 39 vai citu summu, kā nu kuram cilvēkam). Mazpilsētā ubagojoši bērni ir neierasta un daudzu cilvēku acīm netīkama aina. Ļaudis aizdomājas, kas tie ir par bērniem un no kādas ģimenes viņi nāk. Viena daļa smilteniešu abus mazos jau atpazīst, un par viņu likteni sabiedrībā sākusies asa diskusija. Lai noskaidrotu, kuri cilvēki par viņu un viņa bērniem interneta portālā www.ziemellatvija.lv raksta komentārus, smiltenietis Aigars P. (uzvārdu neminam viņa bērnu dēļ – redakcijas piezīme) aizgāja uz novada Sociālo dienestu un lūdza parādīt internetā rakstīto. 51 gadu vecajam vīrietim mājās datora nav.“Viņš gribēja ieraudzīt komentāru rakstītāju vārdus un uzvārdus, lai vērstos pret šiem cilvēkiem. Kad paskaidroju, ka cilvēki slēpjas aiz nikiem, vīrietis apsvēra iespēju vērsties policijā, lai tā veiktu izmeklēšanu par šādiem apmelojumiem,” atceras Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa. Aigars apstiprina, ka to arī darīs, tiklīdz viņam kāds sāks ņemt nost bērnus.Vēlāk sarunā ar “Ziemeļlatviju” Aigars ir tiešs. Viņš savus bērnus mīlot un nevienam viņus neatdošot. “Ja man viņus atņems, es kādu te apsitīšu,” vīrietis neslēpj dusmas. Smiltenes bāriņtiesas uzmanības lokā abi Aigara bērni (deviņus gadus veca meitene un 12 gadus vecs zēns) atrodas kopš 2005. gada. Bāriņtiesā vairākkārt skatīta lieta par bērnu aprūpes tiesību atņemšanu tēvam, taču bērni vienmēr palikuši ģimenē. Iemesls? Šobrīd nav tiesiskā mehānisma bāriņtiesas lēmuma piespiedu izpildei. Ja Aigars padzird, ka viņam grib atņemt bērnus, viņš kļūst agresīvs. Vīrietis uzsver, ka par bērniem rūpējas jau kopš viņu bērnības. Māte mazuļus pametusi, kad meitenītei bija gadiņš, bet puikam – divi.Taču no sabiedrībā pieņemtajām bērnu audzināšanas normām atšķirīgo ģimenes dzīvi uzrauga ne tikai sociālie darbinieki. To ar bažām pamanījuši arī daudzi smiltenieši. Šomēnes portāla ziemellatvija.lv forumā ļaudis aktīvi diskutē par Aigara bērnu dzīvi un secina, ka “bērni iet postā un paši ne tuvu nezina, kā ir dzīvot normālu cilvēku dzīvi”. Viņi pārmet bezdarbību pašvaldības amatpersonām un ar sašutumu un neizpratni vaicā, kāpēc atbildīgās institūcijas pieļauj, ka abi bērni klaiņo pa Smilteni, cilvēkiem diedelēdami naudu. Ja kāds pieaugušais viņiem aizrādot, tad pretī uzklausot lamu vārdus.Daži komentētāji pauž viedokli, ka bērni steidzami jāizņem no ģimenes un jānogādā cilvēcīgos apstākļos. Līdzīgi domā apvaicātie tuvējo māju kaimiņi. “Jau sen to vajadzēja izdarīt. Tajā dzertuvē bērni neko labu nav redzējuši. Bet, kad Aigars nav dzēris, labāks tētis nevar būt. Tikai dzērumā viņš nekontrolē situāciju,” atzīst kāda sieviete, baidoties atklāt savu vārdu.“Ko viņi no manis grib?”“Uzprasi tiem rakstītājiem, ko viņi no manis grib? Aiz skaudības viņi raksta, jo es viens varu audzināt bērnus,” Aigars vēršas pie “Ziemeļlatvijas”.Jā, viņš dzerot, taču “plosts” nevelkoties ilgi. Jā, ģimenē vienīgie ienākumi ir “bērnu nauda” un bērnu mātes maksātie alimenti, taču, tiklīdz gadās haltūra, bērniem tiekot vairāk. Algotu pastāvīgu darbu Aigars nestrādā. Pirms vairākiem gadiem vīrietis mežizstrādē lauza mugurkaulu un no tā laika regulāri mokās ar veselības problēmām. Sāp kājas un reizēm pat atsaka klausīt.Par mazo dzīvoklīti rūpējas Aigara civilsieva. Abu meitiņai ir četri mēneši. Visi dzīvo vienīgajā istabā. Lielāko bērnu guļvietas no pārējās telpas atdala skapis. 12 gadus vecais zēns mājās pārrodas nedēļas nogalēs, jo mācās 6. klasē speciālajā internātpamatskolā. Sarunā ar izglītības iestādes direktori “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka zēns stundas kavē reti. Meitene mācās Smiltenes skolā 3. klasē, uzturas bērnu un ģimenes atbalsta centrā Smiltenē, kur arī nakšņo, un tēvu apciemo pa dienu, pēc mācībām skolā.“Re, kur ēdamais,” Aigars savā dzīvoklī atrauj virtuves skapīša durvis. “Ziemeļlatvijas” ierašanos vīrietis nav gaidījis, tāpēc speciāli pārtika tur nav salikta. “Re, cik smukas bērniem drēbes!” kārta pienākusi skapim. Pagalmā šķūnītī vīrietis parāda, cik moderni ir viņu divriteņi.Aigars ir pārliecināts, ka nevienam nav tiesību viņam atņemt bērnus. “Viņi ir apģērbti, tīri. Esmu bērnus audzinājis, par viņiem rūpējies. Nekad neesmu viņus atstājis. Kad viņu māte pirms daudziem gadiem vienu dienu pazuda, kādu mēnesi gaidīju, tad gāju uz bāriņtiesu, sakārtoju visus dokumentus un tā cīnos ar bērniem. Sāpēja sirds, bet es to neizrādu,” saka vīrietis. Mazos toreiz palīdzējusi audzināt Aigara mamma, bet nu jau viņa ir viņsaulē. Īstā bērnu māte dzērumā šad un tad uzrodoties, bet meita un dēls viņu negribot redzēt.Naudu diedelējot čipsiemBet kā tad ar naudas diedelēšanu svešiem cilvēkiem, ko dara Aigara bērni? Te nu vīrietis pārmet cilvēkiem, ka tie paši veicina viņa bērnu ubagošanu. “Nu nedodat viņam to naudu! Ja vēlaties bērniem palīdzēt, uzmeklējiet mani. Ir cilvēki, kuri mums jau palīdz, nevis apmelo internetā,” palīgiem pateicas Aigars. Turklāt meita nemaz nediedelējot (redakcijai gan ir cita informācija). To darot tikai dēls. Badā bērni neesot, jo skolā saņem brīvpusdienas. Visai ģimenei ēdiens tiek no pašvaldības zupas virtuves. “Čipsus dēls grib. Man nav tik daudz naudas, lai pats tos viņam nopirktu. Es viņam saku, – neej prasīt naudu, bet viņš ir pieradis. Neklausa. Ko es varu izdarīt? Mainiet likumu, lai es varu savus bērnus iegrožot, un tad ātri tikšu galā ar viņiem. Tagad ieslēgt nedrīkst, pa dibenu dot nedrīkst, lamāt nedrīkst. A ko es drīkstu?” taujā Aigars. Citas audzināšanas metodes viņam neienāk prātā. Vīrietis vēl tagad ar dusmām stāsta, ka bāriņtiesa trīs gadus pēc kārtas gribēja atņemt viņam meitu. “Meita bija paradusi ieiet veikalā un kaut ko paņemt. Es viņai pa dibenu. Mani uzreiz iesūdzēja tiesā, – cietsirdīga uzvedība pret bērnu,” brīnās Aigars.Toreiz pēc bāriņtiesas iesnieguma tika ierosināta krimināllieta, ko skatīja rajona tiesa. Aigaram piesprieda nosacīto sodu – piespiedu darbu sabiedrības labā bez atlīdzības.Bāriņtiesa lietu skatīs atkārtoti“Gribu, lai mani bērni izaug par labiem cilvēkiem. Galvenais, lai cilvēki viņus liek mierā,” intervijas noslēgumā saka Aigars. Arī pašvaldības sociālie darbinieki, kuri regulāri apseko Aigara ģimeni, ir spiesti ņemt vērā tēva vēlmi pašam audzināt savus bērnus.Sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa skaidro, ka likums liek darīt visu, lai bērns augtu ģimeniskā vidē. “Ja ģimenē ir bērnu audzināšanai nelabvēlīgi apstākļi, tad sociālā dienesta uzdevums ir palīdzēt mainīt šo vidi, audzināt un motivēt vecākus, lai uzlabotos audzināšanas apstākļi. Tikai tad, kad ilgākā periodā situācija neuzlabojas un vecāki atsakās pildīt pienākumus, mēs drīkstam sniegt prasību bāriņtiesā par aprūpes tiesību atņemšanu. Šajā gadījumā bērnu tēvs ar mums pat ļoti sadarbojas, regulāri nāk uz visām tikšanās reizēm, apmeklē visus speciālistus, ko iesakām. Viņš arī regulāri apmeklē vecāku sapulces skolā,” stāsta I. Siliņa.Smiltenes skolā, kur mācās meitene, un speciālajā internātpamatskolā, kur mācās zēns, “Ziemeļlatvija” par Aigaru no skolvadības dzirdēja labas atsauksmes. “Kad tēvs ierodas mūsu skolā, puika apķeras viņam ap kaklu un samīļo. Ir labākas ģimenes, bet to bērni vecākiem pat klāt nepieiet,” ievērojusi internātskolas direktore.Tomēr visi apvaicātie pašvaldības sociālie darbinieki atzīst, ka abu bērnu labad ir jālemj par viņu turpmāko dzīvi. “Bērnu tēva prasmes un vērtību sistēma neatbilst likumdošanā pieļaujamām normām, kā jāaudzina bērni,” secina I. Siliņa.Smiltenes novada bāriņtiesa atkal atkārtoti skatīs šīs ģimenes lietu. “Lieta skar ģimenes tiesiskās attiecības un bērnus, tāpēc bāriņtiesai saskaņā ar Bāriņtiesu likumu un Bērnu tiesību aizsardzības likumu nav tiesību sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļiem,” no komentāriem atturas Smiltenes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Aurika Zīvere. Naudu dot nevajagSociālie darbinieki arī aicina cilvēkus nedot abiem bērniem naudu, kaut viņi to prasa, jo citādi bērnu izpratne par morālām un ētiskām vērtībām tiks izkropļota vēl vairāk. Smiltenes bērnu un atbalsta centra direktore Ļubova Ņikiforova atceras gadījumu, kad meitenīte palielījusies, ka kādu dienu kopā ar brāli savākusi pat astoņus latus. “Pieaugušie pārkāpj tiesības, dodot svešam bērnam naudu. Bērni var prasīt, bet Satversmē skaidri un gaiši ir pateikts, ka pieaugušie svešiem bērniem neko dot nedrīkst. Viņi nezina, kā bērns naudu izmantos. Šajā gadījumā abi bērni ir paēduši, apģērbti, meitene apmeklē deju pulciņu. Ja bērns ubago naudu, tad jāprasa, – bērniņ, tev vecāki ir? Nu tad sauc vecākus, lai nāk pie manis, tad es došu naudiņu,” pieaugušajiem iesaka atbalsta centra direktore.Jau tagad esot grūti atradināt meiteni no šā paraduma, jo nauda arī bērnam dod brīvību. “Cīnīsimies visi kopā, lai šie bērni vairāk neubagotu,” aicina Ļ. Ņikiforova.
