Tik daudz tūristu, kā pēdējās četrās dienās, Strenči, iespējams, nav uzņēmuši pat ikgadējos Gaujas Plostnieku svētkos. Mazpilsēta nokļuvusi Latvijas televīzijas, preses un radio uzmanības centrā, jo piedzīvojusi ilgi nebijušus plūdus.
Sākot no 2. aprīļa, Gaujā pie Strenčiem ūdens līmenis kāpis par aptuveni 4,5 metriem. Nekas tāds pilsētā nav piedzīvots pēdējā pusgadsimta laikā.Malka peld uz estrādiĀrkārtas situācija Strenčus piemeklēja pirmdien, 5. aprīlī, kad Gaujas ūdeņi sāka skaloties pāri akmens dambim jeb upes krasta stiprinājumam. Strauji applūda brīvdabas estrāde un tai piegulošā teritorija, kurai tagad var piekļūt tikai ar laivu. Ūdens pacēla augšup estrādes konstrukcijas, un pašvaldībai jau tagad skaidrs, ka būvei būs vajadzīgs nopietns remonts.Pamatīgi applūdušas arī Gaujas attekas, un krastā ūdens sasniedzis pat mazāko kociņu galotnes. Četrās vietās applūdis ceļš uz Ūdriņām. Strenčos ūdens skalojas pāri Jāņa Ziemeļnieka un Krasta ielas krustojumam, un iela slēgta satiksmei. No krastiem izgājusi Strenčupīte. Strenčos no dzīvojamām mājām plūdos visvairāk cietusi Viviānas un Romāna Polīšu saimniecība Beverīnas ielā 8. Pie dzīvojamās mājas palikusi tikai šaura zemes josla. Pagalmu, dārzu un saimniecības ēkas appludinājuši tuvējās Strenčupītes un Gaujas ūdeņi. Traktoru saimnieks izglāba pēdējā brīdī. Ja palīgā nenāktu draugi, radi, kaimiņi un darba kolēģi, tad visi malkas krājumi tagad peldētu pa Gauju. “Tas bija viens mirklis, kad malkas kaudze ar ūdens spēku tika pacelta augšā, ar troksni izjuka un aizpeldēja līdz pat estrādei. Ar četrām laivām braucām un vācām pagales kopā,” atceras Romāns Polītis. Zem ūdens ogulāji un zivju dīķiPlūdi pietuvojās arī mājām Trikātas un Krasta ielā. Edīte un Aivars Bierņi no Krasta ielas 7 spriež, ka attālums, ko pārvarējuši Gaujas ūdeņi no upes krasta līdz viņu dārzam, ir aptuveni 100 metri. Attaisnojies dārza iekārtojums vairākās terasēs, jo augšējā terase un pagalms izkļuvuši sveikā, bet lejas terasē no ūdens redzama tikai ābeles galotne.Zem ūdens ir arī dīķis. Saimnieks spriež, ka tajā ielaistās karūsas un karpas jau aizpeldējušas pa Gauju, toties vietā varbūt būs ienākušas līdakas. Vienu gadu tā jau esot noticis.Kaut arī plūdi daļai strencēniešu sagādājuši raizes par savu īpašumu, pēdējās dienas esot bijušas interesantas. “Redzam, ka Strenči nav izmiruši. Tik daudz cilvēku staigā, skatās plūdus. Mašīnas braukā citas pēc citas,” piebilst E. Bierne. Uz Gaujas tilta satiktie pensionāri Andris Pliskavs un Jāzeps Zeiļuks ar lepnumu stāsta, ka viņus filmējusi un intervējusi televīzija. “Pēdējie lielie plūdi Strenčos bija 1956. gadā, kad puse pilsētas peldēja. Tad es biju puika, skolā gāju,” atrceras A. Pliskavs.Tilts no koku sanesumiem nosargātsVisu laiku situāciju Strenčos uzraudzīja novada Civilās aizsardzības komisija. Pie cilvēku evakuācijas tai nevajadzēja ķerties.Vakar ūdens līmenis Gaujā pie Strenčiem sāka kristies. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Strenču posteņa komandieris Aleksejs Jefimovs prognozē, ka diennakts laikā samazinājums varētu būt par 20 centimetriem. “Grūti pateikt, vai ūdens līmenis Gaujā vēlāk atkal celsies. Tas atkarīgs no Igaunijas upēm, kas ietek Gaujā,” spriež A. Jefimovs.Vakar ap pulksten 10 valsts akciju sabiedrības “Latvijas Autoceļu uzturētājs” Smiltenes ceļu rajona Valkas iecirkņa strādnieki ar tehniku ātri un veiksmīgi likvidēja pēdējos koku sastrēgumus pie Strenču tilta, atbrīvojot tā balstus. “Smiltenes firma “LAM” aizdeva ekskavatoru ar garu strēli, kas izkustināja, pacēla un palaida kokus tālāk pa straumi,” stāsta darbu vadītāja Mudīte Grase. Vēl viens liels, aptuveni 50 metru garš koku sastrēgums ir uzsēdies uz saliņas upes augštecē. Ja ūdens līmenis Gaujā celsies, arī tas var “kuģot” tilta virzienā.Citur bijušā Valkas rajona teritorijā pali aizvadīti salīdzinoši mierīgi, izņemot atsevišķas viensētas Zvārtavas, Valkas un Variņu pagastā, ko apdraudēja ūdens.◆
