Cilvēki ir dažādi ar saviem talantiem un spējām, un spējas vienmēr vainago pašnovērtējums un pārliecība par savu nemaldīgumu vai prasme kritiski analizēt savus redzējumus. Parastākais gadījums, ja intelektuāli bagāts cilvēks nav apveltīts ar spēju sajust enerģiju starojumu, un tad nevienam ģēnijam neizdodas viņu pārliecināt, ka citi tomēr jūt un pat spēj uztvert informāciju. Savukārt starp sensitīvi jutīgajiem var sastapt tādus, kuri netic, ka arī citi to nespēj. Šajā saistībā nāk prātā fotomākslinieks Juris Krieviņš, kurš ar pliku plaukstu sajuta akmeņu, koku un āderu starojumus. “Vai tad jūs nejūtat?” viņš parasti pukojās. Jurim šīs spējas šķita tik dabiskas, ka viņš pat necentās ar tām kaut kā manipulēt. Reiz kopā bijām piebraukuši vietā, kur kādreiz atradusies pareizticīgo popa mācītājmuiža un kur vajadzēja nofotografēt lielo lapegli. Piestājām arī pie netālu pamestā lielā akmens, par kuru izteikta versija, ka tas senlaikos ietilpis Miklāvkalna svētvietas kompleksā. Juris uzreiz konstatēja, ka akmens vienā virzienā “šausmīgi spēcīgi” staro. Ierosināju, lai viņš šim spēka akmenim kaut ko pajautā. Brītiņu vēlāk Juris izskatījās pavisam samulsis, jo pēc viņa jautājuma akmens raidītā enerģija pazudusi. Sak, neiešu atbildēt uz katra nejēgas vaicājumiem.Cits gadījums ar kādreizējo premjeru Guntaru Krastu, kurš kopā ar žurnālistu grupu iegriezās Vijciemā. Ciemiņi bija steidzīgi, tāpēc dažos vārdos pastāstīju par vēsturi un ierosināju, lai ikviens Dieveklim palūdz parādīt viņa personisko rūnu jeb sargzīmi. Sāka jau krēsloties, un šādā laikā ļoti reljefi var saskatīt rādīto zīmi. Kāds no žurnālistiem, būdams sensitīvi jutīgs, savu sargzīmi uzzināja uzreiz, par ko bija sajūsmināts. Kad Dievu sēdeklī iesēdās premjers, es jutu, ka nekas labs nesanāks, jo Krasta kungs likās par daudz sasprindzis.Tā arī neko neredzējis, premjers sašutuma un mulsuma pilnā balsī jautāja žurnālistam: “Kā tas var būt, ka tev rāda, bet man nerāda?” Lai ciemiņam kompensētu vilšanos, aicināju viņu pie cita akmens, ko nosacīti dēvēju par dakteri. Parādīju metodiku, kā jārīkojas, un ierosināju, lai ar aizvērtām acīm pajautā, kādus augļus vai dārzeņus ieteicams ēst veselības stiprināšanai. Šoreiz premjers saņēma atbildi krāsaina attēla formā – viņam parādīja sarkanus tomātus.Dažas jautrībasCiemojās divas vidusskolas audzēknes, no kurām viena apveltīta ar izcilu jutību. Viņai mūsu dakterakmens ieteica vairāk lietot bumbierus un vēl kaut ko. Nolēmu simpātisko jaunkundzi paķircināt un ieteicu pajautāt par produktiem, kurus noteikti nav ieteicams ēst. No malas vēroju, kā cilvēks visiem spēkiem mēģina pretoties saņemtajai informācijai. Beidzot atskanēja smaga nopūta: “Ak, šausmas! Šniceles un karbonādes vien lido pa gaisu. Un man tā garšo!” Ja cilvēks lieto uzturā kādus produktus neapzināti, tad tā ir pusnelaime, bet, ja turpina ēst kaitīgos produktus jau apzināti, tad tā ir nopietna kaitēšana veselībai. Pēc pāris gadiem sastapāmies, jaunkundzei pajautāju, kā viņai ar šnicelēm un karbonādēm. Saņēmu atbildi: “Ziniet, neprasās. Gandrīz nemaz nelietoju.”Ne mazāk interesantus novērojumus guvu no kādas ekskursantu grupas. Pusmūža dāmas no Rīgas. Kad piedāvāju atrakciju pie daktera, pirmā pie akmens notupās kāda vitāla spēka pārpilna sieviete, kurai uz parasto jautājumu par vēlamajiem augļiem un dārzeņiem rādīja Rīgas Centrāltirgus galdus visā pārbagātībā, sak, vari ēst visu pēc kārtas. Bet kādai blondīnei manis ieteiktā metodika nebija vajadzīga, jo viņa spēja ar akmeni sarunāties. Par ieteicamajiem augļiem vairs neatceros, bet nesaprašanās radās jautājumā par dziednieciskajām tējām. Informators ieteica dzert pelašķu tēju, bet dāma šo augu nepazina. Jau grasījos žogmalē noplūkt pelašķi un parādīt, kad viešņai visai piktā tonī tika paskaidrots, ka augs ir tītarene. Šo vārdu vaicātāja saprata, jo bija dzimusi un augusi Kurzemē.NLO apciemojumsCeru, ka neizdarīšu lielu apgrēcību, ja atklāšu šo notikumu, kam saistība ar Vijciema Mārīti. Citos gadījumos esmu vairījies nosaukt vārdā līdzīgu pieredzējumu dalībniekus.Mārīte jau bija kursos apguvusi reiki dziedināšanas metodi, kad vienu dienu man piezvanīja un satraukti stāstīja, ka naktī netālu no viņas mājas, gandrīz uz tilta pār Viju, parādījies NLO. Vispirms istabā kļuvis gaišs, runcis satraucies un sabozis spalvu. Ārā bijusi dzirdama klusa šņākoņa. Paskatoties pa logu, tilta virzienā ieraudzījusi spožu krāsainu veidojumu, apmēram tik lielu kā puse satiksmes autobusa. Krāsa nemitīgi mainījusies, bet pēc brīža gaisma kļuvusi it kā blāvāka, it kā attālinājusies, līdz parādība pazudusi pavisam.Šādos gadījumos mēdzu paļauties uz savu intuīciju, tāpēc teicu, ka braucu uz Vijciemu, tiekamies pie maniem akmeņiem. Bija vēls rudens, kad vasaras mājā vairs neviens nedzīvoja.Dieveklis paskaidroja, ka NLO bijis enerģijas astrāla veidojums, kurš dziedniecei nesis vēstījumu un atsūtījis Skolotāju jeb padomdevēju. NLO esot saprātīga nemateriāla būtne, nekādi zaļie cilvēciņi ar to neesot atlidojuši. Beigās jautāju, uz kurieni šī būtne aizlidoja. Un tagad visiem ieteicu iegaumēt Visuma Saprāta sniegto atbildi: “Viņš neaizlidoja, bet kļuva neredzams.” Šo atziņu der ierīvēt smadzenēs visiem, kuri mīl muldēt par citplanētiešiem.Kopš tā laika Mārīte ik brīdi sev aiz muguras jūtot Skolotāju, kurš dod padomus dziedināšanā.
