Jau septīto gadu Zinaida par savām mājām sauc Valku. Nejaušības dēļ sieviete no Kuldīgas puses Ēdoles pārcēlās uz dzīvi Latvijas ziemeļos, vispirms Grundzālē, tad Valkā. Zinaidas dzimtā puse ir Ventspils, kur joprojām dzīvo viņas mamma. Sieviete apņēmusies šovasar noteikti aizbraukt uz dzimto pusi. Ikdienā Zinaida strādā bistro “Jumis” dārzeņu apstrādes cehā, bet pēc darba sirdi veldzē, darinot lelles un citas rotaļlietas. Parasti darbs tiek veikts klusumā, varbūt vienīgi ar radio mūziku fonā. Rokas ne mirkli nestāv mierāPirmo reizi Zinaidas Rozenfeldes darinātās lelles un peļukus ieraudzījām vienā no Valkas ziedu tirgotavām. Rotaļlietas simpātijas izpelnījās ar krāsainību, dabiskumu un mīļumu. Gribējām uzzināt, kura cilvēka čaklās rokas spēj radīt tādus brīnumus, un mūsu meklējumi vainagojās panākumiem – atradām Zinaidu. Atklājās, ka viņa jau kopš agras jaunības ir bijusi čakla rokdarbniece. Pirmos soļus šūšanā, adīšanā un tamborēšanā ierādījusi krustmāte. Tas izrādījās liktenīgi, jo kopš tā brīža sievietes rokas ne mirkli nav stāvējušas mierā. Viņa atzīstas, ka pirms intervijas izšķirstījusi ģimenes albumu un mēģinājusi saskaitīt, cik kleitas šuvusi sev un meitām, cik uzadījusi cimdus, zeķes un cepures saviem dēliem. Zinaida uzaudzinājusi trīs meitas un trīs dēlus. Prieku sagādā arī kuplais mazbērnu pulciņš – to pavisam ir desmit. Visiem tiek vecmāmiņas no sirds darinātās lelles, tās bērni katru vakaru ņem līdzi gultiņā.Rokdarbniece atklāj, ka lelles sākusi darināt pavisam nesen. Iedvesma radusies, pārlapojot vācu rokdarbu žurnālu “Anna” un Latvijā iznākošo “Rokdarbu Vācelīti”. Sākumā lelles tapušas pēc žurnālos atrodamajām piegrieztnēm, bet tagad jau Zinaida pati izdomā detaļas un krāsu salikumu. Viņa cer, ka pavisam drīz taps krāsains klauns un dīvāna spilventiņi ar kājām, rokām un izšūtām sejiņām. Šī vaļasprieka dēļ jaunākais dēls Māris mammai sakot, ka viņa izdzīvojot otru bērnību. Zinaida tam smejoties piekrīt un apgalvo, – ja nepatiktu bērni un ar tiem saistītas lietas, viņai neizdotos lelles, par kurām priecājas arī citi. Zinaida mīļlietiņas darina no specializētajos veikalos nopērkamām dzijām, pilda tās ar īpašu pildījumu. Parasti veikala apmeklējums tiekot ieplānots tad, kad galvā dzimusi jauna ideja. Sieviete atklāj, ka no izārdītiem adījumiem nesanākot tik glīti un krāšņi darinājumi. Viņas meistarotās lelles saudzīgā režīmā droši varot mazgāt arī automātiskajā veļas mazgājamā mašīnā.Mammas talantu pārmanto bērniZinaida domā, ka viņas talantu visvairāk pārmantojusi vecākā meita Zane, kura pati jau audzina trīs bērnus. “Zanei izdodas fantastiskas tamborētas kleitas. Viņa ķērusies klāt arī lellēm,” lepojas mamma. Arī meita Anda, kura dzīvo un strādā Kuldīgā, aizrāvusies ar rokdarbiem – viņas lauciņš esot rotaslietu darināšana filcēšanas tehnikā. Jau kopš bērnības mamma bērniem pārsvarā pirkusi papīru, zīmuļus, līmi un šķēres, iespējams, tāpēc viņi izauguši radoši un ar vēlmi pašiem uzmeistarot sev vajadzīgas lietas. Atklāti sakot, Zinaidai, vienai pašai audzinot sešus bērnus, bijis grūti atlicināt naudu veikalā nopērkamām rotaļlietām vai dārgam apģērbam. Noklausoties stāstu par bērnu prasmēm, iesakām Zinaidai izveidot nelielu ģimenes uzņēmumu un pašiem atvērt tirgotavu, kur varētu iegādāties skaistas dāvanas sev un mīļiem cilvēkiem. Sieviete, mirkli padomājot, secina, ka tā nav zemē metama ideja, un sola par to padomāt. Viņa cer, ka līdz maija sākumam izdosies uzmeistarot vairākas lelles, lai tās varētu izlikt apskatei un tirgošanai Lielajā robežtirgū. Spēku rod bērnosSarunas laikā rodas iespaids, ka Zinaida ir no tiem cilvēkiem, kuri spēj izdzīvot ikvienā krīzes situācijā. Tam piekrīt arī pati sieviete, atklājot, ka dzīvē gan bijuši brīži, kad gribējies aiziet nebūtībā un vairs nedomāt, kā izdzīvot. Zinaida ir spējusi sevī atrast spēku un vēl ar to dalīties ar līdzcilvēkiem. Viņa pēc dabas ir mierīgs un spēcīgs cilvēks – mieru un spēku rod savos bērnos. Zinaida ir no tām mammām, kas vienmēr centusies pasniegt palīdzīgu roku. Visi bērni ir talantīgi. Pastarītis no akordeona prot izvilināt skaistas melodijas. Sieviete, 37 gados gaidot pastarīti Māri, bieži spēlēja akordeonu. Varbūt tāpēc viņš Cēsu mūzikas vidusskolā šo instrumentu apgūst profesionāli. Mamma pieļauj, ka dēls, būdams vēl mātes miesās, dzirdējis viņu muzicējam, tāpēc viņš tagad varot nospēlēt gandrīz katru mammas jaunības dienu melodiju. Pašlaik Zinaidas lielākā rūpe ir Māra izskološana, jo dēls no sirds pievērsies mūzikai. Mamma nedomā mest plinti krūmos, jo ir pārliecināta, ka ikviena viņas prasme noderēs ģimenes budžeta papildināšanai. Vēl tikai nedaudz drosmes, lai spētu noticēt, ka viņas darinājumi spēj radīt pozitīvas emocijas arī pārējiem.
