Regulāri skatos TV ziņas dažādos kanālos. Plūdi, plūdi, plūdi…Tiek izsmieti politiķi, rādītas sīkas zādzības, it kā atklātas liela apjoma afēras, tiek apspriesti projekti valsts atjaunošanai – ziemeļu tunelis, lidostas termināļi, miljoni tūrisma attīstībai – murgainas un nereālas idejas, ko tuvākajos gados skaidrs, ka neizdosies realizēt.
Viss tas prasa lielu naudu, lielas iespējas administrēt, plānot, izsludināt konkursus utt.
Bet mana necilā ideja – iedot 1100 rīdziniekiem zemes gabalus Lucavsalā, atbrīvot viņus no nodokļiem, palīdzēt iekārtot savu mazo ģimenes biznesu, ir dziļi vienaldzīga gan valdībai, gan presei, gan tautai. Tas liecina par to, ko mēs lasām Netā, kas mūs interesē, ko mēs esam pelnījuši.
Es tomēr par savu. Doma ir vienkārša un ģeniāla. Ja man, kāds atļautu pārņemt Lucavsalu, un iedotu “zaļo” gaismu, es paceltu šo vietu tādā augstumā, ko kārotu skatīties visi LV apmeklētāji, un brauktu, pirmkārt, lai redzētu to un tikai pēc tam rātsnamu. Dārzs pilsētas vidū nav nereāla ideja – mums jau tas ir, aizbrauciet un apskatiet, tur nevajag neko daudz, tikai nelielu garantiju un latvieša iedzimto zemes mīlestību.
Trūkst mums , jaunu reālu ideju, esam nosmakuši Šlesakovu murgos, melos un diletantu fantāzijās. Tā kā būtu laiks kādam to pateikt…
