Valkas novadā uzņēmēju Ebingu Osingu pazīst kā siltumapgādes uzņēmuma SIA “Valkas Bioenergo kompānija” valdes priekšsēdētāju. Viņa vārds “Ziemeļlatvijā” parasti parādās saistībā ar dažādām apkures problēmām. Nereti lasītāji ir pabrīnījušies par latviešiem tik neraksturīgu vārdu un uzvārdu, nojaušot, ka pieminētais ir ārzemnieks. Tā arī ir. E. Osinga ir holandietis. Ieguvis divas augstākās izglītības. Viņš ir industriālās tehnikas inženieris un ekonomists. Kopš 90. gadu sākuma E. Osinga Latvijā, Igaunijā un Lietuvā kopā ar dažādiem partneriem ir īstenojis vairākus projektus. Pašmācības ceļā iemācījies latviešu valodu.Pašlaik Valkā dienaskārtībā ir grandioza projekta īstenošana – koģenerācijas stacijas celtniecība, ko uzņēmusies veikt E. Osingas vadītā kompānija sadarbībā ar novada domi. Vēl viņš ir izveidojis savu projektēšanas firmu “Host Energo”.Vēlējos uzzināt, kas tad Holandes uzņēmējam licis par darba un dzīvesvietu izvēlēties Latviju, kā arī lasītājus iepazīstināt tuvāk ar E. Osingu kā cilvēku un personību.Savu atrašanos mūsu valstī uzņēmējs motivē vienā teikumā: “Man Latvijā ir interesanti.”Lauki ietekmē profesijas izvēliE. Osinga ir dzimis un uzaudzis Holandes laukos. Šis fakts arī izskaidro viņa aizraušanos ar lauksaimniecības iekārtām. “Mūsu mājai vienā pusē atradās siltumnīcas, bet otrā – pienotava. Mani interesēja viss, kas tur notika. Iespējams tādēļ šī interese par lauksaimniecības pārstrādi un tehniku vēlāk pārvērtās profesionālā darbībā. Latvijā esmu izstrādājis daudzus projektus piena ražošanas un pārstrādes kvalitātes uzlabošanai,” saka E. Osinga.Mūsu valstī pirmo reizi E. Osinga ieradās kā studentu vides aizsardzības kluba dalībnieks, lai te tiktos ar domubiedriem. “Tā tomēr vairāk bija ekskursija, kurā radās pirmais iespaids par Latviju. 1993. gadā uz šejieni atbraucu otrreiz, lai izstrādātu kursa darbu par Latvijas lauksaimniecības ekonomiku. Vēlāk kopā ar Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centru Ozolniekos veidojām kopīgus projektus,” stāsta E. Osinga. Tālāk sekoja projekti sadarbībā ar “Limbažu pienu” par piena produkcijas ražošanas uzlabošanu, izveidojās sadarbība ar citiem piena pārstrādes uzņēmumiem. Pats uzņēmējs uzskata, ka ir apbraukājis gandrīz visas pienotavas Baltijā, lai iepazītos ar to darbību. Viņš ir piedalījies arī apmēram 10 paraugfermu izveidē Lietuvā. “Visos sadarbības pasākumos mans pienākums bija klientiem palīdzēt izstrādāt projektu un pēc tam atrast finansējumu. Parasti to meklējām bankās, bet dažu plānojumu īstenošanā palīdzēja arī Holandes valdība,” stāsta uzņēmējs. Pēdējos gados viņš ir pievērsies enerģētikai, jo uzskata, ka šai jomai Latvijā ir perspektīva.Palikšanai trīs iemesliPar palikšanu Latvijā E. Osinga izšķīrās trīs iemeslu dēļ. “Tā nolēmu vispirms jau tādēļ, ka te varēja darboties interesantu projektu izveidē un īstenošanā. Otrs iemesls bija tas, ka pēc atbraukšanas uz šejieni es vēl nepilnu gadu biju pakļauts iesaukumam armijā. Ja atgrieztos, mani iesauktu dienestā, bet Latvijā bija iesākti nopietni projekti un ar savas valsts vēstniecību vienojos, ka palikšu te. Šeit biju ieguvis daudz partneru, draugu, te atradu arī draudzeni, bet Holandē man tik plašs paziņu loks nebija. Tur es biju brīvs vecpuisis. Studiju laikā Groningenā nebiju atradis pat dzīvokli. Kā daudzi studenti Holandē arī es dzīvoju uz kuģa, ” saka Ebings.Gribu zināt, kā tādā dinamiskā darba režīmā uzņēmējs atradis laiku iemācīties latviešu valodu. Liela daļa cittautiešu gandrīz visu mūžu te nodzīvojuši, bet latviski runāt neprot. “Holandē kādu laiku mācījos krievu valodu, jo latviešu valodu Rietumeiropā nekur nemāca. Domāju, ka ar to te pietiks. Tomēr, kad sāku dzīvot Latvijā, sapratu, ka tikai ar krievu valodu neko nevarēšu iesākt. Mācību kursi bija tikai krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, tā nu sāku mācīties pats. Iet jau diezgan lēni, bet soli pa solim uz priekšu virzos. Tas ir pats par sevi skaidrs, ka jāzina tās valsts valoda, kurā dzīvo. Arī tiem ārzemniekiem, kas pārceļas uz dzīvi Holandē, jāmācas holandiešu valoda. Mazliet pārzinu lietuviešu valodu, bet igauņu neprotu, jo Igaunijā esmu bijis mazāk,” stāsta E. Osinga.Daugava – arī holandiešu upeEbings atzīst, ka Holandē viņam būtu ērtāk un vieglāk dzīvot un strādāt, jo tur ir lielāks komforts, modernas tehnoloģijas. Netrūktu arī pieprasījuma pēc tā darba, ko viņš prot. “Man gan tas pagaidām ir vienaldzīgi. Esmu vesels, enerģijas pilns un te man patīk darboties. Gandarī tas, ka Latvijā spēju komunicēties ar cilvēkiem un atrast izpratni saviem mērķiem. Jau daudzus gadus draudzējos ar latvieti Diānu. Cita starpā, viņa nāk no Jundžu ģimenes, kurai dzimtas mājas bija Valkas pusē. Mums ir divi dēli, kuri mācās latviešu skolā. Daugavas krastā starp Ogri un Ikšķili esmu savai ģimenei uzcēlis guļbaļķu māju. Daugavu par savējo var saukt ne tikai latvieši. Pa to jau senos laikos kuģoja holandiešu tirgotāji, tādēļ es to uzskatu arī par savu upi. Turklāt interesanti tas, ka tur, kur tagad dzīvoju, kādreiz atradās liela saimniecība, kuras īpašnieks veda buļļus no Holandes un tad tos pārdeva tālāk, arī Igaunijā. Tā gan tāda nejauša sagadīšanās,” piebilst E. Osinga.Kopš pārcelšanās uz dzīvi mūsu valstī Ebings ir apbraukājis visus novadus. “Latvijā vēl neesmu bijis tikai divās vietās – Lubānā un Viļakā. Visur citur mani ir aizvedušas darba darīšanas. Piekrītu tiem, kuri uzskata, ka Latvijas austrumos un rietumos iedzīvotājiem ir atšķirīga mentalitāte. Nīderlandē, piemēram, atšķiras tikai reliģiskā pārliecība. Dienvidos lielākoties ir katoļi, bet ziemeļos nostiprinājušās luteriskās tradīcijas. Latvijā atšķirība redzama cilvēku atturīgumā un atvērtībā, kā arī valodas izloksnēs un dialektos. Visatvērtākie un sirsnīgākie cilvēki ir Latgalē. Ja, piemēram, tajā pusē ir nepieciešams palikt pa nakti, tad var pārliecināties par latgaļu viesmīlību. Viņiem ir arī diezgan atšķirīgs valodas dialekts. Vispār man jau nekāds skats no malas neiznāk, jo nu pats jūtos kā latvietis, tikai ar holandieša dvēseli,” apliecina E. Osinga.Labklājība nerodas vienā dienāPēc viņa domām, Nīderlandē iedzīvotāji ir politiski aktīvāki un organizētāki nekā Latvijā. “Liela daļa iedzīvotāju ik vakaru pāris stundas seko līdzi politiskajām diskusijām televīzijā. Tiklīdz daļu cilvēku kaut kas neapmierina, viņi tūlīt dibina savu organizāciju vai partiju. Vispirms tas notiek kluba vai vietējās pašvaldības līmenī,bet, ja ir daudzi domubiedri, partija kļūst lielāka un sāk palielināt savu ietekmi,” skaidro E. Osinga. Viņš piebilst, ka šāds process sācies arī Latvijā. “Es esmu ievērojis, ka Ikšķiles pusē tie jaunie cilvēki, kas jau ir dzīvē kaut ko sasnieguši, uzcēluši māju, izveidojuši uzņēmējdarbību, vēlēšanās piedalās ļoti aktīvi un uzmanīgi seko līdzi politiskajām norisēm. Viņi kļūst ieinteresēti politiskajos procesos. Man patīk arī cilvēku attieksme Valkā. Te ir argumentētas diskusijas, tiek ievērota demokrātija. Protams, ir arī vienaldzīgie. Tas tādēļ, ka daļa cilvēku vēl neredz nekādas izmaiņas. Jāatceras, ka ātri nekas nemainās. Labklājība nerodas vienas dienas laikā. Eiropas valstis attīstības ceļu ir veikušas kopš Otrā pasaules kara beigām, soli pa solim virzoties uz priekšu. Kad biju bērns, man vecākiem nebija liekas naudas. Mēs nekādas vaļības nevarējām atļauties. Mēs visi nepārtraukti strādājām, arī brīvdienās. Tā bija daudziem. Holandē ir teiciens – ja nestrādāsi, nokļūsi ellē. Tas nozīmē, ka bezdarbība ir kauns. Viss, kas tagad ir iegūts, ir panākts ar lielu darbu,” skaidro E. Osinga.To, ka pašlaik Latvija saimnieciskajā attīstībā un labklājības ziņā ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā, E. Osinga izskaidro ar vienotības trūkumu tautā. “Igaunijā arī par daudz ko strīdas, bet kopumā igauņi jūtas kā viena nācija. Latvijā šo kopīguma izjūtu es pašlaik redzu tikai Rīgas “Dinamo” hokeja komandas atbalstā. Es kādreiz vaicāju cilvēkiem, kā noritēja privatizācija, un man tikai stāstīja par to, kā izlaupīja fermas. Igaunijā es neko tādu nedzirdēju. Jābūt vienotiem uz kādu kopīgu mērķi, kaut vai padomājot, ka kopā būs jautrāk,” apliecina E. Osinga.Patīk šahs, slidošana un futbolsBrīvajā laikā Ebings vislabprātāk spēlē šahu un dambreti. Holandē viņš ar šahu aizrāvies ļoti nopietni, sekmīgi ir piedalījies vairākās sacensībās. “Diemžēl tagad man tuvākajā apkārtnē nav tādu paziņu, kuriem šī spēle ir tāds pats hobijs, tādēļ pašlaik man topā ir dažādas datorspēles,” saka uzņēmējs. Māksla un literatūra interesē mazāk. “Vispār esmu matemātiski noskaņots un ļoti pragmatisks cilvēks,” par sevi izdara secinājumu pats uzņēmējs.Te gan jāpiebilst, ka brīvo laiku viņš nepavada, tikai sēžot pie datora vai šaha galdiņa. Uzņēmējs aktīvi nodarbojas ar sportu.“Ja ik dienu sevi gribu uzturēt labā formā, tad tas jādara. Kad Daugava aizsalst, tad pa to slidoju, mazliet arī slēpoju un, kad iespējams, spēlēju futbolu. Bieži peldos baseinā. Nesmēķēju un nedzeru, jo man ir saspringts darbs, daudz jābraukā, un tad ir jābūt labai veselībai,” atzīst E. Osinga.Uzņēmējs ir pārliecināts, ka Latvijā viņam darba netrūks arī nākotnē. “Ideju ir tik daudz, ka caur kokiem neredzu mežu. Tad jau redzēs, kā tās būs iespējams īstenot,” saka E. Osinga.
