Šo slimību, kas nogalina sievietes, ārsti dēvē par “kluso slepkavu”. Pēc statistikas datiem, dzemdes kakla vēzis ir otrais biežāk sastopamais audzējs līdz 45 gadu vecumam. Latvijā ik mēnesi no šīs slimības mirst ap 10 sieviešu, bet 20 sievietēm šo slimību diagnosticē.
Izrādās, ar dzemdes kakla vēzi inficēties nav iespējams tikai tad, ja partneri dzimumattiecībās viens otram ir pirmie un vienīgie uz visu mūžu. Vīruss tiek pārnests dzimumkontakta laikā vai arī saskaroties ādai dzimumorgānu rajonā. Prezervatīvs no inficēšanās nepasargā. Izeja – skrīnings un vakcinācija Tādējādi neatkarīgi no iedzimtības, vecuma un ģimenei raksturīgām slimībām, šīs infekcijas risks rodas jau no pašām pirmajām seksuālajām attiecībām un saglabājas visu turpmāko sievietes dzīvi. Turklāt slimība var uzbrukt ilgi pēc inficēšanās brīža. Dzemdes kakla vēža attīstība parasti norit vidēji 10 līdz 20 gados, kaut gan audzējs var attīstīties arī viena vai divu gadu laikā. Ir bijušas pacientes, kurām dzemdes kakla vēzis konstatēts jau 19 gadu vecumā. Dzemdes kakla vēža obligāts priekšnosacījums ir cilvēka papilomas vīrusa (HPV – Humana Papillomavirus) onkogēno jeb augsta riska tipu infekcija. 16. un 18. HPV vīrusa tips līdz pat 80 procentiem gadījumu izraisa dzemdes kakla vēzi. 15 līdz 20 procentos gadījumu šo slimību izraisa citi vīrusa paveidi.“Es vēlos, lai jūs, mīļās lasītājas, saprastu un zinātu, ka tikai regulārs skrīnings apvienojumā ar vakcināciju var efektīvi aizsargāt sievietes no dzemdes kakla vēža,” pie “Ziemeļlatvijas” auditorijas vēršas Valkā praktizējošā ginekoloģe Vija Batalauska. Ar nožēlu un satraukumu viņa secina, ka saslimšanas gadījumu kļuvis pārāk daudz, tāpēc sieviešu izglītošanas labad apkopojusi gan internetā pieejamos materiālus par dzemdes kakla vēzi, gan arī balstās uz savu un kolēģu praksi.Vakcinēs 12 gadus vecas meitenesKolēģes nostāju sieviešu informēšanā, kā pasargāties no “klusā slepkavas” atbalsta Smiltenē praktizējošā ginekoloģe Dace Jēkabsone. “Ne jau visām sievietēm, kuras inficējas ar HPV, uzreiz būs vēzis. Ar HPV inficējas ļoti daudz sieviešu, un viņu organisms pats cīnās ar vīrusu. Ja tas neizdodas, ir ļoti svarīgi atklāt agrīno vēždraudes stadiju, ko var izārstēt. Priecājos, ka manā praksē tagad nav bijis ielaistu dzemdes kakla vēža gadījumu,” saka D. Jēkabsone.Diemžēl vakcinācija pret dzemdes kakla vēzi ir salīdzinoši dārga. Vakcinēties nepieciešams trīs reizes pusgada laikā, un viss kurss izmaksā orientējoši no 150 līdz 200 latiem (atkarībā no vakcīnas cenas). Taču ārstes mudina izsvērt, vai tas ir daudz, ja svaru kausos likta dzīvība? V. Batalauska atgādina, ka onkoloģiskās saslimšanas mūsdienās skar arvien plašāku un diemžēl arī jaunāku cilvēku loku. Ne velti šogad septembrī valsts imunizācijas programmā Latvijā uzsāks 12 gadus vecu meiteņu vakcināciju pret dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu. Pašreiz plānots, ka meitenes vakcinācijas programmas ietvaros saņems visas trīs nepieciešamās devas un vecākiem neko nevajadzēs maksāt.“Ir pierādīts, ka aptuveni 50 līdz 80 procenti sieviešu, kurām ir dzimumattiecības, kādā savas dzīves posmā inficējas ar cilvēka papilomas vīrusu,” brīdina V. Batalauska. Vīrusu organismā nejūtSieviete vīrusa klātbūtni organismā parasti nejūt, ja nu vienīgi saskaras ar vīrusa labdabīgo jeb zema riska tipu infekciju. Tā izpaužas kondilomu jeb dzimumkārpu veidā. Vairumā gadījumu sievietes organisma imūnsistēma no vīrusa atbrīvojas jeb attīrās dažu mēnešu laikā. Tas pazūd, neatstājot negatīvu ietekmi uz veselību. Diemžēl pret šo vīrusu nav iespējams iegūt dabīgu imunitāti. Ja organisms nespēj tikt galā ar infekciju paša spēkiem un tā kļūst nepārejoša, pamazām rodas izmaiņas dzemdes kakla šūnās, kas var izraisīt ļaundabīgo audzēju. Lai inficētos, sievietei nav jābūt bijušiem vairākiem seksuālajiem partneriem, pilnīgi pietiek ar vienu, kuram ir bijušas vismaz vienas iepriekšējās dzimumattiecības ar citu partneri.Ārsti skaidro, ka dzemdes kaklavēzi ir iespējams viegli un laikus diagnosticēt un veiksmīgi ārstēt, ja vien tā atklāta agrīnā vēždraudes stadijā. Sievietes, kuras regulāri veic onkocitoloģiskās uztriepes pārbaudes, ir pakļautas daudz mazākam dzemdes kakla vēža attīstības riskam. Taču ne visas šās slimības formas var laikus atklāt ar uztriepes analīzes palīdzību. “Skrīnings un vakcinācija!” vēlreiz efektīvāko metodi atgādina V. Batalauska. Vēl viņa aicina māmiņas, kuru meitām šogad valsts programmas ietvaros tiks piedāvāts vakcinēties pret dzemdes kakla vēzi izraisošo vīrusu, ar izpratni izturēties pret šo lielisko iespēju un pasargāt savas meitas no saslimšanas ar “kluso slepkavu”.
