– Es saprotu, ka arī gadījumā, ja man ir pastāvīgs partneris, es tik un tā esmu pakļauta riskam. Bet vai šādā gadījumā man ir vērts potēties?- Jā. Monogāmija nebūt neizslēdz HPV infekcijas risku. HPV infekcijas risks ir atkarīgs no visām tām iepriekšējām attiecībām, kas jums un jūsu partnerim ir bijušas pirms jūsu kopdzīves. Vakcinēties ir iespējams (un nepieciešams) arī šādā gadījumā, jo, iespējams, ka kāds no HPV onkogēnajiem tipiem cirkulē jūsu monogāmajās attiecībās. Vakcinējoties sieviete iegūst aizsardzību gan pret atkārtotu inficēšanos ar to vīrusa tipu, kas viņai jau bijis un kas iekļauts vakcīnas sastāvā, gan arī aizsardzību pret sākotnēju inficēšanos ar citiem vēzi izsaucošajiem HPV tipiem, kas iekļauti vakcīnas sastāvā. – Vai prezervatīvs patiešām mani nevar aizsargāt no HPV infekcijas?- Nē, prezervatīvs pilnībā neaizsargā no HPV infekcijas, jo tās pārnešanai nav nepieciešams dzimumakts. Pietiek vien ar ciešu ādas kontaktu dzimumorgānu rajonā, jo infekcija neatrodas spermā, bet gan uz ādas, arī aiz dzimumlocekļa priekšādiņas. Samazinot šo ādas – ādas kontaktu, sarūk arī inficēšanās risks. Tādējādi prezervatīvi var sniegt zināmu aizsardzību, taču ne pilnībā aizsargāt no HPV infekcijas. Arī ar higiēnas ievērošanu vien būs par maz. Infekciju nav iespējams nomazgāt.- Cik ilgi vakcīna darbojas?- Ir veikti aprēķini, kas liecina par vismaz 20 gadu vakcīnas iedarbību. Pagaidām nav konstatēta nepieciešamība veikt atkārtotu vakcināciju.- Ja es regulāri veicu skrīningu, vai ar to nepietiek?- Protams, skrīnings ir ļoti svarīgs, bet ne visas dzemdes kakla formas var laikus atklāt ar uztriepes analīzes palīdzību. Ir tādas vēža formas, piemēram, adenokarcinomas, kas atrodas dziļāk dzemdes kakla audos, un tās ir grūti konstatēt ar onkocitoloģiskās uztriepes analīzes palīdzību. Tas iespējams tikai ļoti vēlīnā posmā, kad ārstēšanas iespējas ir praktiski sarukušas līdz minimumam. Šo adenokarcinomu skaits pasaulē palielinās tieši jaunām sievietēm. Šai vēža formai ir ļoti slikta prognoze. Izdzīvošanas iespējas ar šo diagnozi ir tikpat kā nereālas. No šīs vēža formas var pasargāt tikai vakcinācija, jo vakcīna darbojas tieši pret tiem HPV tipiem, kas ir galvenie adenokarcinomu izraisītāji. Diagnostikā palīdz ultrasonogrāfiskā izmeklēšana. – Man ir 41 gads un regulāras dzimumattiecības. Vai tad vakcīna pret dzemdes kakla vēzi nav domāta tikai jaunām meitenēm pirms dzimumdzīves uzsākšanas? Vai man ir vērts vakcinēties?- Latvijā, arī pasaulē, ir divi saslimšanas viļņi ar dzemdes kakla vēzi: 35 līdz 39 un 55 līdz 59 gadus vecām sievietēm. Slimība no inficēšanās brīža attīstās aptuveni 10 līdz 20 gadu laikā (retāk divu gadu laikā). Tas nozīmē, ka sievietes ir inficējušās ar HPV aptuveni 15 līdz 29 vai 35 līdz 49 gadu vecumā. Turklāt ir svarīgi zināt, ka sievietei ar gadiem imūnās sistēmas aizsargspējas samazinās. Var gadīties arī tā, ka dzimumattiecībās pat ar vienu stabilu partneri cirkulē kāds onkogēnais HPV vīruss, kas sievietei visu laiku izmaiņas nav radījis, bet ar gadiem, samazinoties imūnās sistēmas spējām, pēkšņi tas pats vīruss rada izmaiņas, kas var tālāk attīstīties līdz vēzim. Sieviete brīnās, jo partneris jau nav mainīts. Kamēr vien sievietei ir dzimumattiecības, viņai ir risks no jauna vai atkārtoti inficēties ar kādu onkogēno HPV tipu, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi. Tāpēc būtu ieteicams sevi pasargāt vakcinējoties.
