* * *

Pasaule tik ļoti liela — es tik ļoti maza.

Pasaule tik ļoti liela —
es tik ļoti maza.
Pasaule tik ļoti auksta —
es tik ļoti trausla.
Pasaule tik ļoti salta —
es tik ledū kalta.
Pasaule tik ļoti, ļoti… —
es… nav vārdi doti.
Viena stāvu augstā kalnā,
blakus — klusums, brīve.
Jūtos tā kā skatu laukā,
lejā pulsē dzīve.
Redzu daudz un redzu tālu,
bet tas prieku nedod.
Atnākt šeit, uz kalna galu,
neviens negrib… Neprot?
Tā joprojām mana dzīve
aizrit tukša, auksta.
Ledus cimdā ieslodzīta
glāstu pilnā plauksta.
Kājas, ieaugušas zemē,
nespēj projām doties.
Sirds, iekš ledus važām kalta,
nespēj sasparoties.
Pasaule tik liela, liela…
Es tik ļoti maza!
Pasaule tik auksta, auksta…
Es tik ļoti trausla!
Pasaule tik salta, salta…
Es tik ledū kalta!
Pasaule tik ļoti… ļoti…
Es… nav vārdi doti.