Līdz 1. oktobrim komunālo pakalpojumu ņēmēji Valkas domei bija parādā vairāk nekā trešdaļu miljona (361566,73) latu. Saprotami, ka lielākais parāds ir par patērēto siltumu.
Līdz 1. oktobrim komunālo pakalpojumu ņēmēji Valkas domei bija parādā vairāk nekā trešdaļu miljona (361566,73) latu. Saprotami, ka lielākais parāds ir par patērēto siltumu.
“Nevaru sacīt, ka Valkas iedzīvotāju vidū ir daudz ļaunprātīgo nemaksātāju. Ko var samaksāt cilvēks, kuram ir minimālā alga — nedaudz virs 60 latiem pēc nodokļu nomaksas? To pašu var sacīt par bezdarbniekiem un vientuļajiem pensionāriem. Mēs strādājam ar visiem parādniekiem, turklāt neatlaidīgi un sistemātiski, tomēr reālā situācija ir tāda, kāda tā ir,” uzskata Valkas domes Norēķinu centra parādu piedziņas speciāliste Dagnija Ozoliņa.
Ja parāds pārsniedz 1000 latu
Pirms diviem gadiem domē nodibināja īpašu komisiju, kurā izskata katra parādnieka iemeslus, kāpēc viņš nespēj samaksāt. Komisijas sēdes notiek katru mēnesi. “Cenšamies panākt situāciju, lai mazturīgie iedzīvotāji maksātu vismaz kaut ko, piemēram, dzīvokļa īri vai samaksu par nama apsaimniekošanu, par atkritumu izvešanu un izlietoto ūdeni. Katram patērētājam primāra ir maksa par gāzi un elektrību, jo parādniekiem šos energoavotus atslēdz nekavējoties,” situāciju izklāsta D. Ozoliņa.
Domei ir līgums ar divām parādu piedziņas firmām. Komisijas sēdē tiek izlemts, vai nemaksātāju lietu nodot parādu piedzinējiem vai iesniegt izskatīšanai tiesā. Diemžēl labiekārtotajos dzīvokļos mīt arī cilvēki bez nodarbošanās, kuriem nav gandrīz nekādu ienākumu. Kamēr Valkā nebūs naktspatversmes, tikmēr šo cilvēku parāds turpinās augt. 1. oktobrī Valkā bija 96 īrnieki, kuru parāds pārsniedza 1000 latu. Piemēram, Varoņu ielas 28. namā gandrīz visi ir maksātnespējīgi.
Tos īrniekus, kuri pēc vairākkārtējiem uzaicinājumiem neierodas pie parādu piedziņas speciālistes, viņa apmeklē personīgi. Ja ģimenē abi cilvēki ir strādājošie, tiek noslēgta vienošanās par veco parādu apmaksas termiņiem noteiktā apjomā. Katru gadījumu izskata individuāli. Ar tiem, kuriem patiesi nav nekādu iespēju nomaksāt parādu, vienošanās netiek slēgta. Parādu piedziņas firmām tiek nodotas tikai tās lietas, kurās ir cerības kaut ko atgūt.
Šogad tiesai nodotas 100 lietas
Parādu struktūra allaž tiek analizēta. “Nereti ir gadījumi, kad parādnieki pēc pārrunām samaksā visu summu, pat 300 – 400 latu. Dažkārt īrnieki samaksā visu parādu pēc lietas iesniegšanas tiesā. Pašlaik ir sagatavotas 54 lietas parādu piedziņai un prasības par izlikšanu no dzīvokļa,” informē parādu piedzinēja. Viņa atzīst, ka parādu piedzinējfirmām reti izdodas panākt visas summas apmaksu. Diemžēl komunālo parādu kopējā summa nemazinās. Ja vasarā tā nepalielinās, dažbrīd pat samazinās, tad, uzsākoties apkures sezonai, parādi turpina augt. Apkures sezonas laikā tiek nomaksāti 70 – 80 procenti komunālo maksājumu. Pārējā maksājumu daļa pieplusējas parādam. Tiesā šogad nodots vairāk par 100 lietām.
“Pret tiem, kuri ignorē parādu piedziņas komisijas brīdinājumus un ielūgumus ierasties uz komisijas sēdēm, mūsu attieksme ir stingrāka jeb oficiālāka,” atzīst domes jurists Māris Rungulis. Daudzi no šiem parādniekiem nedzīvo Valkā, strādā citās pilsētās, bet palikušās juridiskās saistības ar iepriekšējās dzīvesvietas pašvaldību nesakārto. Jurists par svarīgu attiecību aspektu starp domi un sociāli mazaizsargātajiem parādniekiem uzskata norunu, ka kaut kāda daļa maksājumu jāveic katru mēnesi. Ir daļa parādnieku, kuriem tiek dots dažu mēnešu pārbaudes laiks. Šajā laikā komisija rūpīgi seko, vai noruna tiek īstenota.
Maksājumus par dzīvokli atstāj pēdējos
“Es visu saprotu, kāpēc cilvēki nevēlas maksāt. Diemžēl vecā tradīcija turpinās — komunālos maksājumus ģimenē atstāj pēdējos. Ir īrnieki, kuri uz līzinga pērk dārgas preces un pēc tam žēlojas, ka nav iespēju kārtot komunālos maksājumus. Ja pārrunas nelīdz, lietu nododam tiesai,” stāsta M. Rungulis. Viņš novērojis, ka cilvēki parāda piedziņu uztver personīgi, nevis kā likumā noteiktu, turklāt apstākļu spiestu procesu. Prasības par izlikšanu no dzīvokļa process ir sarežģītāks un ilgāks. Bieži gadās, ka atbildētājs uz tiesu neierodas. Šādās reizēs uzaicinājums uz tiesu tiek publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Nupat ar laikraksta palīdzību uz tiesu uzaicināts Aleksandrs Dmitrijevs un Valentīna Čerņajeva. Viņiem nākamā tiesas sēde paredzēta 6. decembrī. Spriedums par labu domei ir vismaz 95 procentos gadījumu. Tiklīdz stājas spēkā tiesas spriedums, parādniekam tiek dots laiks parāda nomaksai. Ja tiesas spriedums tiek ignorēts, lietu nodod tiesu izpildītājam. Izpildrakstu parasti nosūta atbildētāja darbavietai, kur ietur daļu no parādnieka algas. Tiesas procesos brīdinājuma kārtībā lietas izskata bez atbildētāja klātbūtnes. Prasību par izlikšanu no dzīvokļa dome praktizē reti, parasti tad, ja atbildētājs Valkā nedzīvo. Domājams, ka pēc naktspatversmes izveidošanas šādu lietu skaits jūtami palielināsies. “Kaut kur jādzīvo visiem. Pašu pilsētas cilvēki ir arī mūsu bomzīši. Pašvaldības pienākums ir risināt arī šo iedzīvotāju nomitināšanas lietas, neatkarīgi no tā, patīk tas kādam vai ne. Valsts budžeta grozījumos Valkai ir piešķirts nedaudz līdzekļu naktspatversmes iekārtošanai, bet ir sarežģījies jautājums par vietas izvēli šai ēkai,” stāsta jurists.
