Tieši tādi – atvērti, spilgti, skaļi un smaidoši – trešdien mani sagaida 12.c klases skolēni. Tā ir pēdējā, arī skaitliski mazākā mazākumtautības programmas klase Valkas ģimnāzijā, kura mācību vielu apgūst bilingvāli. Skolēni savā dzimtajā valodā – krievu – mācās tikai matemātiku, fiziku, ķīmiju un krievu valodu kā dzimto valodu. Pārējos mācību priekšmetos stundas notiek latviešu valodā.Pietrūks “liepiņu” Par 12.c klasi pastāstīt citiem ierosināja latviešu valodas un literatūras skolotāja Andriga Lozda, kuru pārsteigusi četru šo klases skolnieču uzcītība, vēlme izprast un pēc iespējas labāk apgūt latviešu valodu.“Un kādas esejas meitenes raksta!” sajūsminās A. Lozda.Arī klases audzinātāja un vēstures un politiskas skolotāja Vineta Skutāne, kura jau vairākus gadus audzinājusi mazākumtautības klases, atzīst – audzināmie labi pārvalda latviešu valodu un ir pārliecināta, ka turpmākajā dzīvē viņiem problēmas ar valodu nebūs. Klasē mācās četras skolnieces no Sedas, pārējie pieci – divas meitenes un trīs puiši – ir valcēnieši. Pēc 9. klases beigšanas Sedas skolā visas četras klasesbiedrenes – Angelina Karase, Anastasija Ankušina, Jeļena Mališeva un Irina Koroļkova – nolēmušas izglītību turpināt Valkas ģimnāzijā, jo pirms tam par šo skolu bija dzirdējušas tikai labas atsauksmes. “Ģimnāzijā ir spēcīgi pedagogi, arī skolas biedri ir atsaucīgi un draudzīgi,” uzskata sedēnietes. Viņām nekad nav bijušas problēmas dēļ tautības, jo skolā cits citu vērtē pavisam pēc citiem kritērijiem. Klase esot draudzīga un saliedēta. Pēc skolas beigšanas viņiem būšot žēl šķirties, jo esot saraduši kā viena liela ģimene. Meitenes smejas, ka pietrūkšot arī “liepiņu”. Tā viņas ar humoru sauc skolas ēdnīcā nopērkamās “Liepkalnu” mazās picas. Lai meitenes varētu mācīties, nenovērtējamu atbalstu sniedz vecāki. Sākoties krīzei, Sedas pilsētas pašvaldība vairs nespēja kompensēt ceļa izdevumus, tāpēc šogad viens no tēviem uzņēmies šefību par skolnieču nokļūšanu uz skolu un uz mājām. Braukt ar personīgo auto sanākot lētāk. Meitenes izrēķinājušas, ka viņām mēnesī nepieciešami vismaz 80 lati, lai kompensētu ceļa un ēšanas izdevumus. Savukārt Anastasija dzīvo ģimnāzijas internātā un ir apmierināta ar sadzīves apstākļiem. Iespējams, tāpēc viņai vienīgajai ir labi draugi starp latviešiem. Pārējie no 12.c klases tusējot tikai ar savas tautības pārstāvjiem.Plāni kā Napoleonam Pēc vidusskolas četrotne nolēmusi iegūt arī augstāko izglītību. Jāteic, meitenēm plāni ir kā Napoleonam, bet nav šaubu, ka viņām izdosies, jo ir neatlaidīgas un uzņēmīgas. Irinai interesē ekonomika, tūrisms un žurnālistika, savukārt Anastasija vēl nezina, vai pēc skolas beigšanas paliks dzīvot Latvijā vai dosies uz Vāciju pie mammas, kur noteikti studēs valodas. Pašlaik jauniete dzīvo kopā ar vecmāmiņu. Angelina un Jeļena nolēmušas studēt medicīnu, bet pēc studijām doties strādāt savā profesijā ārzemēs. Sarunā iesaistās klases spīdeklis Daniels Visockis, kurš atklāti pasaka, ka viņu itin nemaz nebaida mācīšanās latviešu grupā augstskolā. Visi kā viens apgalvo, ka puisim interesē ģeogrāfija, tāpēc viņam arī nākamā profesija jāsaista ar šo zinātni. Turpretī Daniels vairāk sliecas uz valodu pusi. Ja izdosies un palaimēsies, viņš cer iekļūt budžeta grupā Latvijas Universitātē, jo pašlaik mācībās viņa vidējā atzīme ir astoņi. Visi divpatsmitie slavē savu angļu valodas pasniedzēju Rudīti Rabuško. Četrotne atceras, ka pirms atnākšanas uz ģimnāziju tik vien varējušas angliski pateikt, kā viņas sauc. Tas tāpēc, ka Sedas skolā angļu valodas skolotāji mainījušies vai ik pēc pusgada, tāpēc valodas zināšanas bijušas tik tiešām nožēlojamas. Pašlaik meitenes nebaidās runāt arī angliski, jo skolotāja nesaprotamo pacietīgi paskaidrojot pat vairākas reizes. Tas radījis pārliecību, ka viņas var iemācīties svešvalodu. Pierod pie ģērbšanās stilaJautājot klases puišiem, kā viņi pirms trim gadiem savā lokā pieņēmuši četras svešinieces, Daniels atzīstas, ka sākumā bijis visādi. Visvairāk tracinājis meiteņu savādais, kā viņš atzīst, mazliet izaicinošais ģērbšanās stils. Tagad jau esot pierasts un tas netraucē savstarpējai komunikācijai. To izdzirdot, četrotne skaļi nosmejas un draudzīgi iedunkā atklāto Danielu. Viņām pašām gan nešķiet, ka ģērbjas izaicinoši, jo tas esot ierastais meiteņu stils. Meitenes visus klasesbiedrus un lielo skolas saimi esot pārsteigušas “Kino vakarā”. Viņas, būdamas atraktīvas un drosmīgas, pārvērtās populārās multiplikācijas filmas “Madagaskara” varoņu tēlos un nodejoja tik atraktīvu deju, ka joprojām par to runājot. Tāpat divpadsmitie atceras pārgājienu, kurā apskatījušies Valkas skaistākās un nozīmīgākās vietas, bet pēc tam ar vilcienu devušies ar Sedu. Tuvojoties pavasarim, divpadsmitie mazliet ar bažām gaida eksāmenu laiku, bet, kā paši atzīst, nemaz negaida izlaidumu. Būšot skumji atvadīties no savas skolas, bet visi kā viens viņi sola, ka centīsies skolu apmeklēt salidojumos.
