Šogad Valkā plānots sākt koģenerācijas stacijas celtniecību, bet viedokļi, cik tā būs izdevīga, ir dažādi. Iedzīvotājos rada šaubas plānotie lielie ieguldījumi.
Tiesa, tajos iekļauta arī Eiropas Savienības nauda. Pašlaik projekta izmaksas paredzētas apmēram 10 miljonu eiro apmērā. Valkas novada dome ar savu līdzfinansējumu projekta īstenošanā nepiedalās. Tā ir uzņēmusies vien saistības izveidot no stacijas līdz pilsētas centra katlumājai siltumtrasi. Galvenā līdzekļu ieguldītāja ir SIA “Valkas Bioenergo kompānija”. Valcēnieši baidās, ka ieguldītās investīcijas viņiem būs jāatmaksā, norēķinoties par apkuri, un tas, pēc daudzu domām, sadārdzināšot maksu par siltumu.Deputāts šaubās, ka būs lētākŠaubas pastiprina arī dažu deputātu neapmierinātība ar lēmumu celt staciju. Valkas novada deputāts Aivars Sjademe, piemēram, domā, ka stacijas izmantošana varētu atmaksāties ilgtermiņā, bet tad atkal vajadzēšot labot un nomainīt nolietotās iekārtas, kas tarifus neļaušot būtiski samazināt. Turklāt, pēc deputāta domām, diezin vai uz mazākiem tarifiem varot cerēt, jo staciju ceļ privātā kompānija un tā noteikti gribēšot nopelnīt. Deputāta aizdomas pastiprina tas, ka viņam neesot ļauts iepazīties ar visiem dokumentiem un līgumiem.Cik tālu ir pavirzījies projekts, kad un kur plānota stacijas būvniecība un kādi ir tās ekonomiskie aprēķini, to centos noskaidrot sarunā ar novada domes priekšsēdētāju Kārli Albergu, domes izpilddirektoru Gunti Bašķi un siltumapgādes uzņēmuma SIA “Valkas Bioenergo kompānija” valdes priekšsēdētāju Ebingu Osingu.Pērn janvārī Valkas dome un SIA “Valkas Bioenergo kompānija” parakstīja nodomu protokolu, kurā “Valkas Bioenergo kompānija” apņēmās Valkā celt koģenerācijas staciju. Vēlāk nodomu protokolu pārapstiprināja novada dome. Pašlaik uzņēmums plāno uzsākt stacijas būvniecību augustā. Tā atradīsies Rūjienas ielā. Stacijā ražos elektro un siltumenerģiju. Pēc būvētāju aplēsēm, objekta celtniecība ilgs 12 mēnešus.Tāda stacija – vienīgā VidzemēProjekts ir apstiprināts Ekonomikas ministrijā, un Valka Vidzemē ir vienīgā pilsēta, kur notiks stacijas būvniecība. “Pirmais etaps ar ministrijas apstiprinājumu ir beidzies. Esam dabūjuši kvotu elektroenerģijas ražošanai. Vēl jāizstrādā virkne dokumentu un jāvienojas ar investoru par darbu izpildi un cenām. Protams, daļa līgumu ir konfidenciāli. Minētais deputāts ar tiem drīkst iepazīties, bet nedrīkst kopēt un izplatīt, lai ar dokumentiem nesāktu manipulēt iespējamie konkurenti. Tas tā būs līdz celtniecības sākumam,” apliecina K. Albergs. Darbus uzsākt noteiktajā termiņā gan varēšot tikai tādā gadījumā, ja, kā mēdz teikt, melns kaķis nepārskries pār ceļu. Pašlaik par elektroenerģijas ražošanu ir liela interese un tiek pieņemti dažādi politiskie lēmumi. Nav izslēgtas arī jaunas izmaiņas Enerģētikas likumā. Novada pašvaldības un “Valkas Bioenergo kompānijas” vadība gan cer, ka viss noritēs pēc plāna un kavēšanās nebūs. Koģenerācijas stacija būs līdzīga Krāslavā uzceltajai – ar tvaika katlu un kurtuvi biokurināmajam, kā arī ar dūmgāzu attīrīšanas un pelnu izvadīšanas sistēmu. Darba process būs automatizēts. Par kurināmo paredzēts izmantot šķeldu un kūdru.Naudu atgūs, pārdodot elektrībuE. Osinga skaidro, ka izplānotas iespējami mazākas izmaksas. “Latvenergo uzskata, ka mūsu plānu – augstsprieguma vadus līdz stacijai novadīt pa gaisu – var īstenot un tas iznāks daudz lētāk nekā rakt zemē kabeli. Pēc mūsu aprēķiniem, tas būs septiņreiz lētāk. Pieļaujam ļoti optimistisku prognozi, ka elektro un siltumenerģiju varēsim sākt ražot nākamgad pirms apkures sezonas,” saka E. Osinga.Galvenā stacijas biznesa darbība būs elektroenerģijas pārdošana Latvenergo. Pēc ekonomiskajām aplēsēm, perspektīvā elektrība būs četrreiz dārgāka nekā siltumenerģija. Uzņēmums ieguldītos līdzekļus stacijas izbūvē plāno atgūt ar nopelnīto par elektroenerģijas pārdošanu. “Tā ir šī objekta darbības galvenā filozofija. Turklāt iedzīvotāji varbūt nezina, ka šādas stacijas iekārtu amortizācijas laiks ir ilgāks par 20 gadiem. Tas nozīmē, ka pēc 20 un vairāk gadiem iekārtas būs tādā pašā stāvoklī kā dienu pēc darbības uzsākšanas,” apliecina E. Osinga. Vēl tas nozīmē, ka iepriekš minētie 10 miljoni būs ieguldīti vismaz uz 20 gadiem, bet tādā periodā tā esot uzskatāma par salīdzinoši mazu summu. K. Albergs piebilst, ka elektrību varēs pārdot visu gadu, bet siltumu tikai pa apkures sezonas laiku. Tā ir attiecība, kas pamato koģenerācijas staciju izdevīgumu. Paredzēta arī jaunas siltumtrases izbūve, kas ļaus siltumu pievadīt ievērojami vairāk ēkām nekā tas iespējams no pašreizējām katlumājām. Tas ļaus arī maksu par siltumu sadalīt uz lielāku īrnieku skaitu, tādēļ, pēc projekta autoru domām, tarifiem vajadzētu sarukt. “Kad projektējām trasi, tās izbūves izmaksas bija apmēram 400 tūkstoši latu, bet tagad iepirkumiem cena ir kritusies par apmēram 30 procentiem. Pašlaik rēķināmies ar kādiem 290 tūkstošiem,” saka K. Albergs.Cenu nevar patvaļīgi celtTo, ka koģenerācijas staciju izbūve tik un tā nav lēta un šajos darījumos lielā peļņā cenšas iedzīvoties projektu īstenotāji, izpētījusi žurnāliste Anita Brauna no citadiena.lv. Pēc rakstā atklātās informācijas, Ekonomikas ministrija ir noraidījusi koģenerācijas stacijas celtniecības plānu Tukumā, jo tur kapitālieguldījumi uz vienu kilovatu elektriskās jaudas pārsniedz Eiropas Savienības pieļauto robežu – 3565 latus. Šīs izmaksas ir aplēstas lielākas arī plānotajā Valkas stacijā – 4000 latu. “Tā ir tabula, kas sastādīta no 2002. līdz 2005. gadam, un tagad daudz kas ir mainījies. Mums ir lielas jaudas katls, kurā var dedzināt dažāda tipa šķeldu, arī raupjāku, ko uzreiz atved no meža. Par kurināmo var izmantot arī kūdru. Protams, var arī uzstādīt lētākus katlus, bet tajos var dedzināt tikai šķeldu no zāģētavām, kas sadārdzina izmaksas. Tas mums neder,” skaidro E. Osinga.Viņš vēlreiz uzsver, ka iedzīvotājiem ieguldītās investīcijas nebūs jāatmaksā. “Salīdzinājumā, piemēram, ar šo sezonu, maksa par apkuri būs nedaudz mazāka. Uzskatām, ka nākotnē šķeldas cena atkal var celties. Mūsu stratēģija ir orientēties uz elektrības pārdošanu. Pēc mūsu uzskata, tās cena ir pietiekami augsta, lai ar to segtu šķeldas vērtības pieaugumu. Kā jau minēju, arī amortizācijas izdevumi nebūs ātrāk par 20 gadiem. Tas nozīmē, ka mums izdevumi nepieaugs, bet siltuma cena kļūst relatīvi izdevīga,” skaidro E. Osinga.Viņš noliedz arī bažas, ka “Valkas Bioenergo kompānija” kā privātfirma vēlēsies vairāk nopelnīt, tādēļ tā varot minēt lielākas izmaksas, nekā tās ir patiesībā. “Nodomu protokolā ir ierakstīta plānotā cena par vienu megavatstundu siltumenerģijas. Tā ir līdz 40 eiro jeb apmēram 28 lati. Pašlaik tā ir 29 lati. Mēs nevaram patvaļīgi paaugstināt cenu, jo tai robežas ir noteiktas Enerģētikas likumā un to regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija,” saka E. Osinga.K. Albergs uzskata, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, cik gudri pašvaldība pratīšot noslēgt līgumu par siltumenerģijas iepirkšanu. Jācer, ka lēmējvara nenokļūdīsies.◆
