Šā gada augustā Latvijas Psihiatru asociācija veica pētījumu par sabiedrības attieksmi pret šizofrēniju un šizofrēnijas slimniekiem.
Šā gada augustā Latvijas Psihiatru asociācija (LPA) veica pētījumu par sabiedrības attieksmi pret šizofrēniju un šizofrēnijas slimniekiem. Pētījuma ietvaros aptaujāti vairāk nekā tūkstoš cilvēku visā Latvijā.
“Šizofrēnija ir smaga slimība. To pareizi ārstējot un lietojot zāles, slimnieks var veiksmīgi iekļauties darbā, ģimenē un sabiedrībā kopumā,” uzskata LPA valdes loceklis, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docents Elmārs Rancāns.
Pasaulē ar šizofrēniju slimo apmēram viens procents iedzīvotāju, savukārt Latvijā slimnieku skaits varētu būt ap 20 000 līdz 22 000. Kā atzīst speciālisti, apmēram ceturtā daļa šizofrēnijas pacientu dažādu iemeslu dēļ neapmeklē ārstu. Būtiska ir problēma, ka pacienti nevēlas lietot medikamentus.
“Neejot pie ārsta, nelietojot medikamentus un nesaņemot pilnvērtīgu ārstēšanu, slimība ieilgst. Arvien grūtāk ir panākt veselības stāvokļa stabilizēšanos vai uzlabošanos, pacienti sociāli norobežojas, kļūst pasīvi, bez gribas un aktivitātes, izjūt trauksmi, parādās depresijas simptomi, pacienti dzīvo savu murgu varā,” skaidro E. Rancāns.
Šizofrēnijai medikamentoza ārstēšana nepieciešama visu mūžu. Tikai tā var apkarot slimību, tikai tā pār to var valdīt.
LPA prezidente profesore Raisa Andrēziņa atzīst, ka Latvijā joprojām nav iespējams katram pacientam nozīmēt viņam piemērotāko medikamentu. Tam ir divi iemesli: vairākums medikamentu nav iekļauti kompensējamo medikamentu sarakstā un slimniekiem ir ierobežoti finanšu līdzekļi.
Veicot iedzīvotāju aptauju, viens no jautājumiem bija: “Vai jūs pieņemtu darbā ar šizofrēniju slimu cilvēku?”
67 procenti aptaujāto atzina, ka nepieņemtu darbā cilvēku, ja zinātu, ka viņš slimo ar šizofrēniju. Tikai seši procenti uzskatīja, ka slimība nebūtu šķērslis, lai pieņemtu cilvēku darbā. Pētījums apliecina, ka noraidošā attieksme salīdzinoši biežāk raksturīga vīriešiem, cilvēkiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem un personām ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem — tātad potenciālajiem darba devējiem. Pozitīva attieksme, ka slimība nav šķērslis, dominē jauniem cilvēkiem un cilvēkiem ar augstāko izglītību.
Uz jautājumu, kur būtu labāk ārstēt šizofrēnijas pacientus, vairums aptaujāto — 43 procenti — uzskata, ka vislabāk slimniekam ir atrasties psihiatriskajā slimnīcā. Kā otrs biežāk minētais ārstēšanas veids ir ārstēšanās mājās un specializētajā dienas centrā.
Savukārt uz jautājumu, vai ir dzirdēts, ka pasaulē šizofrēnijas ārstēšanai ir pieejami jaunās paaudzes medikamenti, apstiprinoši atbildēja tikai 12 procenti aptaujāto. Vairums respondentu par medikamentiem neko nebija dzirdējuši.
Uzdodot jautājumu, vai šizofrēnijas ārstēšana ir problēma, kura svarīga sabiedrībai, puse no aptaujātajiem atbildēja, ka tā ir problēma, kas būtu jārisina. Iejūtīgākas bijušas sievietes. Tajā pašā laikā otra puse uzskata, ka tā nav problēma, kurai būtu jāpievērš uzmanība, vai arī vispār nevar noformulēt savu attieksmi.
