Sākoties krīzei, presē varēja lasīt daudz pārmetumu dažādām kredītiestādēm par biežajām reklāmām, kuras aicināja doties pēc aizdevuma. Eksperti uzskatīja, ka tieši tās sekmējušas lielas daļas cilvēku iegrimšanu parādos. Tagad lielās bankas kļuvušas uzmanīgas, toties dažādas kredītfirmas atkal ir izlīdušas kā fēnikss no pelniem un uzspiež savas reklāmas, turklāt to saturs liek secināt, ka kredīta ņemšana tāds nieks vien ir. Kas tikai netiek solīts? Reklāmu tekstu lasītājs pacilātā balsī sauc, ka pirmais kredīts vispār ir par brīvu, cits norāda, ka tik, cik paņemsi, arī atdosi un nekādu procentu! Vēl dažas kredītiestādes bez liekām formalitātēm garantē stundas laikā naudas ieripināšanu kabatā. Zem šiem saukļiem pabāztie zemūdens akmeņi parādās vēlāk, kad nauda jāsāk atdot. Dažkārt tikai tad kredītņēmējs atklāj, ka līgumā ir vēl šis tas ierakstīts ar maziem, maziem burtiņiem, bet kuri spēj sagraut visu viņa dzīvi. Nesen TV3 raidījumā “Bez tabu” varēja redzēt, kā viens vīrs, kārtīgi veicot kredīta ikmēneša maksājumus, tik un tā ir spiests atdot dzīvokli, kas ir vērtīgāks par paņemto aizdevumu, jo, lūk, attiecīgajai firmai ir tiesības vienpersoniski līgumu lauzt. Klients paņēmis 1000 latu kredītu, bet spiests atdot vairākus desmitus tūkstošus vērtu dzīvokli, jo nespēj samaksāt kredītiestādes visu pieprasīto atlikuma summu. Blēžu firmas var apkrāpt arī tādēļ, ka nav pareizas likumdošanas, kas nepieļautu tāda līguma sastādīšanu. Likumdevēji gan vairāk domā par savu lielo algu un piemaksu saglabāšanu, mazāk par tautas interesēm. Lai tik putina naivos.
