Arī “Smiltenes piens” un “Trikātas siers” piedalās biedrības “Siera klubs” jaunākajā projektā, kas jau nodēvēts par Latvijas tautsaimniecības sildīšanu. Skolās un tirdzniecības vietās piedāvās degustēt uzņēmumos ražotos piena produktus. Bijušā Valkas rajona teritorijā tāda degustācija būs tikai Smiltenē.
Šogad un nākamajos divos gados biedrība “Siera klubs” sadarbībā ar Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem īstenos Eiropas Komisijas atbalstītu mārketinga komunikāciju programmu sieram un citiem piena produktiem. Mērķis ir informēt sabiedrību par piena produktu kvalitāti, veselīgumu un nozīmi ikdienas uzturā. Programmā piedalās astoņi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi.Īpaši piedomās par bērniemIzpētot piena produktu patēriņu Eiropas Savienībā, biedrība “Siera klubs” secina, ka Latvijā tos ēd ievērojami mazāk nekā Rietumeiropas valstīs. Tāpēc arī nolemts popularizēt piena produktus trijās sabiedrības grupās: bērniem un pusaudžiem, sievietēm, jo pārsvarā viņas rūpējas par savas ģimenes ēdināšanu, un cilvēkiem pēc 50 gadiem. “Ja cilvēka organisms nav uzņēmis kalciju pietiekamā daudzumā, pastāv risks saslimt ar osteoporozi. Izrādās, cik daudz kalcija uzņemam līdz 30 gadu vecumam, tik daudz tā arī vēlāk ir mūsu kaulos un zobos. Tāpēc uzturā, jau sākot no bērnības, nepieciešams lietot piena produktus, kas ir kalcija avots,” saka biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova. Smiltenes ģimnāzijas, Centra vidusskolas un Blomes skolēnus ēdina firma “VIBO”. Uzņēmuma vadītāja Inese Brakmane ievērojusi, ka pusaudži un jaunieši iecienījuši “Lāsēna” un “Milk Shake” piena kokteiļus. “No biezpiena gatavojam desertus. Siers ir picas sastāvdaļās. Jogurtu un kefīru bērni izvēlas maz, bet pienu dzer vēl jo mazāk. To pasniedzam kopā ar uzputeni vai ķīseli,” stāsta I. Brakmane. Mazā patēriņa dēļ “VIBO” atteicās no uzņēmuma “Valmieras piens” piedāvājuma ģimnāzijas ēdnīcā uzstādīt kefīra automātu. I. Brakmane kopumā atbalsta piena produktu popularizēšanu skolās, taču pieļauj, ka varbūt ir ģimenes, kuras nevar atļauties nopirkt salīdzinoši dārgo sieru. “Man pašai daudz labāk par margarīnu garšo Latvijā ražots sviests, kas ir īsts piena produkts. Taču lētāk maksā margarīns, un daļai ģimeņu tas varbūt ir noteicošais produkta izvēlē,” saka I. Brakmane.Izvēle sākas ar ēdienu mājāsUz “Siera kluba” rosīgo piena produktu “izcelšanu saulītē” cerīgi raugās Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. “Biedrības izstrādātā programma atbilst mūsu mērķim popularizēt piena produktus, kas izgatavoti no Latvijā iegūta piena, bez konservantiem vai citām piedevām,” saka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Nākamajā mācību gadā, sākot no janvāra, Zemkopības ministrija (ZM) arī sola visās Latvijas skolās, kas vēlēsies piedalīties, ieviest bezmaksas augļu un dārzeņu programmu 1.- 6. klašu skolēniem. To līdzfinansēs Eiropas Savienība (ES). Skolās ēdināšanas uzņēmumi tikmēr jau paši skolēniem piedāvā dārzeņus un augļus. Firma “Rozi”, kas ēdina Valkas ģimnāzijas skolēnus, pat piedāvā nopirkt jau notīrītus, plēvē ietītus burkānus. Atkarībā no lieluma viens burkāns maksā vidēji četrus santīmiem. Burkānus SIA “Rozi” iepērk no Vehi ģimenes zemnieku saimniecības Ērģemes pagastā.Uzņēmuma “Rozi” valdes locekles Rutas Hommikas radu bērni mācās Igaunijā, Valgas skolā, kur jau īsteno bezmaksas augļu un dārzeņu programmu. “Cik zinu, bērni ēd labprāt. Ar piena produktiem gan Valgā, gan Valkā ir sliktāk. Kādreiz Valkas ģimnāzijā kefīrs bija iecienīts, bet tagad vairs ne. Nav iecienīti arī biezie ķīseļi ar pienu. Domāju, viss sākas ar ģimeni, – vai bērnam vecāki biežāk dod, piemēram, biezpienu vai makaronus ar kečupu,” spriež R. Hommika.Latvijas skolās turpinās arī piena programma, tikai tai vairs nav Latvijas valsts līdzfinansējuma. “ES finansē 13 santīmus par litru piena. Starpība par glāzi piena jāpiemaksā bērniem,” informē ZM speciāliste Dace Freimane.
