Kādēļ mums par apkuri tik daudz jāmaksā? Kādēļ mūsu mājai jau daudzus gadus nav nomainītas ārdurvis? Vai mums tiešām jāmaksā par siltuma zudumiem? Uz tādiem un līdzīgiem Valkas pensionāru jautājumiem otrdien vajadzēja atbildēt novada domes priekšsēdētājam Kārlim Albergam.
Pensionāru klubs “Zelta rudens” priekšsēdētāju bija uzaicinājis uz tikšanos, lai tieši no viņa dzirdētu, ko dara novada lēmējvara, kādas problēmas ir pilsētā un kā nolemts tās risināt.Nākotnes sapņi mazāk interesēSarunas sākumā K. Albergs klātesošos informēja par novada budžetu, kas šogad ir apmēram septiņus miljonus latu liels, kā arī iepazīstināja ar lielākajiem projektiem, ko pašvaldība sākusi vai plāno īstenot. Kā vienu no tiem, kas izmaksās apmēram piecus miljonus latu, priekšsēdētājs minēja jaunā tranzītapvedceļa būvniecību. Nākotnes plānos ietilpst arī koģenerācijas stacijas celtniecība. “Lai nerastos baumas, kas jau ir parādījušās, uzreiz uzsveru – to necels par pašvaldības naudu. Koģenerācijas staciju cels SIA “Bionergo kompānija”, kuras sastāvā ar 30 procentu dalību ir arī novada dome. Pašvaldība atbalsta šīs stacijas būvniecību, lai perspektīvā pilsētas centrā vairs nebūtu katlumājas,” skaidroja K. Albergs.Atnākušos gan vairāk interesēja lietas, kas saistās ar šodienu, kā arī tas, kādēļ tika apturēts projekts par Starptautiskā studiju centra izveidi. “Kas tad galu galā notiks ar Tēraudskolu?” vēlējās zināt kāds pensionārs.“Tāds bija domes lēmums – neiesniegt šo projektu. Pašlaik Universitātes Valkas filiālē pēc dokumentiem mācās 60 studentu, bet lekcijas apmeklē 26. Šajā mācību gadā neviens nav iestājies.Tad nu izvirzās jautājums, cik lietderīgi ir ieguldīt studiju centra izveidē 2,5 miljonus latu,” retoriski zālei vaicāja K. Albergs. Viņš piebilda, ka salīdzinoši netālu no Valkas atrodas Vidzemes augstskola. “Nav īstais brīdis tagad cīnīties par augstākajām mācību iestādēm, kad notiek augstskolu pārstrukturēšana. Es esmu konkrēti vaicājis Izglītības ministrijā, vai būs finansējums mācību darba nodrošināšanai studiju centrā, jo augstākā izglītība nav pašvaldību kompetencē. Atbilde bija noliedzoša, jo ministrija finansējot tikai valsts akreditētas augstskolas,” skaidroja K. Albergs.Namu siltināšana – vienīgā izejaKāda pensionāre vēlējās zināt, vai tad pirms tam, kad tika ieguldīts pirmais miljons, rajona padome nevarēja teikt kādu vārdu, lai nebūtu velti izmesta nauda? K. Albergs atbildēja, ka padome to nevarēja, jo Tēraudskola bija pilsētas īpašums.Kāda pensionāre vēlējās zināt, vai pašvaldība var ieteikt, kā izdzīvot. “Man ziemas mēnešos par dzīvokli jāmaksā 80 latu, un, ja vēl 30 latu jāizdod par zāļu iegādi, tad nekas vairs pāri nepaliek,” viņa teica.Domes priekšsēdētājs izteicās, ka šī ziema skaidri parādījusi, kur ir vaina. “Vaina nav iedzīvotājos un mūsos, bet tajā apstāklī, ka pilsētā ir cauras mājas. Esmu pārliecināts, ka namu siltināšana ir vienīgā iespēja, kā izkļūt no šīs situācijas ilgtermiņā. Šogad plānojam nosiltināt vismaz vienu māju. Te gan jāpiebilst, ka nams jānosiltina pilnībā, citādi šim darbam nav jēgas. Viens īrnieks var nomainīt logus, bet, ja kaimiņš to nedarīs, tad siltums aizplūdīs caur viņa dzīvokli, jo skaitītājs ir viens,” stāstīja K. Albergs. Pēc viņa domām, SIA “Valkas namsaimnieks” jāņem kredīts. Tad pusi no izmaksām varēs ieekonomēt un 50 procentus ilgākā laikā atgūt no iedzīvotājiem. “Tomēr ziemā skaidri redzam, kur zem zemes ir ierīkota siltumtrase. Virs tās sniegs ir nokusis. Tie taču ir siltuma zudumi, par kuriem jāmaksā mums,” iebilda kāda pensionāre. Priekšsēdētājs bija spiests piekrist, ka tā ir, tomēr noliedza, ka īrnieki maksā arī par tiem, kuri nav norēķinājušies par apkuri.Raiņa ielas 14. nama iedzīvotāja gribēja zināt, kādēļ tik ilgi nav salabotas ārdurvis. Ķieģeļu sienās arī parādījušās plaisas.“Nesen ir izveidots “Valkas namsaimnieks”, kas strādā tikai nepilnu gadu. Visu uzreiz aptvert nevar. Diemžēl nav īsti nodalītas arī kompetences robežas. Es tagad esmu iepazinies ar visiem lēmumiem un līgumiem. Nav loģiski, ka siltummezgli neatrodas “Valkas namsaimnieka” pārraudzībā. Nav skaidrības arī par apkārtējās teritorijas apsaimniekošanu. Kaut kāda piegulošā teritorija it kā ir namu apsaimniekotāju pārziņā, bet tie jau to nekopj. To dara teritorijas apsaimniekošanas nodaļa. Te jābūt skaidrībai, un drīzumā mēs ieviesīsim striktas izmaiņas,” solīja K. Albergs.Pēc tikšanās varēja saprast, ka uzreiz visas problēmas tik un tā nevarēs atrisināt. Arī K. Albergs apliecināja, ka paies laiks, līdz pašvaldība sāpīgākos jautājumus būs atrisinājusi.
