Pirmo reizi viņi satikās 1995. gada 9. martā Valkas kafejnīcā “Pienenīte”. Kopš tā brīža pagājuši 15 gadi. “Pienenīte” jau sen ir slēgta. Vairs nav pat Valkas rajona, bet 17 cilvēku dibinātais toreizējais Valkas rajona klubs “Uzņēmēji” joprojām darbojas.
Neformālas apvienības statusā klubiņš reizi mēnesī sapulcina vidēji 12 domubiedru no Valkas, Smiltenes, Strenču, Burtnieku un Beverīnas novada. Pārsvarā tie ir lauku uzņēmēji un zemnieki, no kuriem daži šajā pašvaldības sasaukumā ievēlēti par sava novada deputātiem.Pēc uzņēmēju uzaicinājuma pie viena galda ar viņiem sēdušies valdības ministri, Saeimas deputāti, dažādi augsta ranga valdības institūciju speciālisti un Eiropas Parlamenta deputāti. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs nesen atbraucis pat divas reizes. “Mēs saņemam tiešo informāciju, un mums ir iespējams analizēt procesus ātrāk par citiem un diskutēt par tiem,” to kā jaunu domubiedru pievilkšanas magnētu nosauc kluba “Uzņēmēji” prezidents Dainis Zuika, Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecības “Dārznieki” īpašnieks. Kluba prezidenta pienākumus viņš pilda visus 15 gadus un secina, ka izaudzis ir ne tikai klubs, bet arī katrs tā dalībnieks, palielinot savu individuālo potenciālu.Pirmdien “Uzņēmēji” atzīmēja savu jubileju Burtnieku novadā, Ēveles pagasta zemnieku saimniecībā “Ķempēni”, kuras saimnieks Ivars Āboltiņš ir viens no viņējiem. Daži kolēģi Burtnieku novadā sakot, – “jums jau tas klubs ir elitārs”.“Tas tāpēc, ka mēs tiekamies savā vidē, neraustām līdzi pašvaldības,” spriež “Ķempēnu” saimnieks. Viņš ir viens no kluba “Uzņēmēji” dibinātājiem un visus šos 15 gadus tajā aktīvi darbojas.“Tā ir redzesloka paplašināšana un psiholoģisks un morāls atbalsts no citiem mūsu kluba dalībniekiem. Piemēram, redzu, ka otram ir tādas pašas problēmas kā man un tā nav tikai mana sāpe, bet vēl citiem kopīga. Savukārt pozitīvs piemērs iedrošina mani pieņemt līdzīgu lēmumu savās interesēs,” stāsta I. Āboltiņš. Tas var būt gan lielās lietās, gan sīkumos, piemēram, aizbraucot pie viena no savējiem, Ērģemes pagasta zemnieka Viļa Jansona un apskatoties, kādu koka apdari viņš iztaisījis savai pirtiņai. Viņi visi bieži satiekas un sazvanās, apmainās viedokļiem, dalās jaunumos, spriež, kādas apmācības pašiem sev rīkot, – biznesā, ekonomikā, vadības psiholoģijā un citās jomās. Uz kluba bāzes faktiski izveidojusies biedrība “Valkas rajona lauksaimnieku apvienība” (VRLA), un arī tās vadītāja, Blomes pagasta zemniece Sandra Stricka ir kluba dalībniece. VRLA aktivitātes, sadarbība un sakari ar Zemnieku saeimu un Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomi ir viens no veidiem, kā ietekmēt valdību lauksaimniekiem labvēlīgu lēmumu pieņemšanā.Kluba kodolu veido četri aktīvākie uzņēmēji – D. Zuika, I. Āboltiņš, Smiltenes pagasta zemnieks, “Rožkalnu” saimnieks Ivars Ādamsons un Trikātas pagasta zemnieku saimniecības “Irbītes” vadītājs Rihards Circenis. Viņi visi bijuši klāt pie kluba dibināšanas. No 1998. gada kopā ar četrotni tikpat aktīvi klubā darbojas Kārķu pagasta zemnieks, “Auru” saimnieks Mārtiņš Pētersons. Vēl no toreizējiem 17 dibinātājiem saikni ar klubu nav zaudējis tagadējais Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs, bijušais Trikātas piensaimnieks Juris Kļaviņš un uzņēmuma “Valkas meži” vadītājs Edgars Gailītis. “Tā ir sava veida skola. Attiecības ar kolēģiem veidojas biedriskākas,” izvērtējot ieguvumu, spriež R. Circenis, Latvijā pazīstamais lielsaimnieks, ekonomikas zinātņu doktors.D. Zuika iedrošina, ka klubs ir atvērts jauniem biedriem, ievērojot kluba nosacījumu, – nepaust kluba biedru viedokli. Latvijas uzņēmējdarbībā ir vajadzīgas “jaunas asinis”. Par šo tēmu raisījās diskusijas pat kluba jubilejā. E. Gailītis secina, ka nav vairs speciālistu un meistaru, kas strādā ražošanā. “‘Jaunie izvēlas augstāko izglītību, kas nav saistīta ar ražošanu. Viņi redz, kā klājas vecajiem. Ir tā, ka tuneļa galā neredz gaismu. Nezinu, kā valsts domā finansiāli sevi uzturēt, ja nebūs nodokļu. Privatizācijas nauda ir izsaimniekota. 2013. gadā beigsies Eiropas Savienības finansētās programmas,” atgādina E. Gailītis.
