Lai nokļūtu pie Valkas kultūras nama vadītājas Aijas Sallu, jāizbauda vērienīgo remontdarbu klātbūtne un to radītais troksnis.
“Ziemeļlatvija” jau ir rakstījusi, ka aizvadītā gada nogalē pilsētas kultūras namā aizsākās ilgi gaidītā rekonstrukcija. Vispirms darbi sākās ēkas bēniņos un uz jumta.Cer īstenot sapņu projektuPašlaik lielākie remontdarbi notiek ēkas otrajā, dažās trešā stāvā telpās, kā arī pagrabstāvā, kur atrodas garderobe. Jau kādu laiku darbiniekus nevar sazvanīt pa fiksēto tālruni, jo pašlaik sakari ir atvienoti. A. Sallu aicina zvanīt uz vienīgo tālruni 64723055, kas atrodas pie dežurantes. A. Sallu cer, ka agrāk vai vēlāk izdosies īstenot sapņu projektu par mūzikas kluba izveidi kādreizējās bibliotēkas telpās. Jau pašlaik var apjaust tā iekārtojumu – plašajā telpā ar kolonnām būs salīdzinoši gara bāra lete, telpa ar īpaši būvētu skatuvi un virtuve. Klubā ērti varēs iekļūt gan apmeklētāji no ielas, gan arī kultūras nama iemītnieki un viesmākslinieki. Savukārt bijušās kafejnīcas lielākajā telpā pēc remonta būs Valkas pensionāru kluba “Zelta rudens” mājvieta, jo kluba dalībnieki aktīvi iesaistās vietējā kultūras dzīvē. Savukārt blakus telpā top pilnīgi jauna vīriešu tualete, kas būšot gatava jau nākammēnes. Garderobes pārveide sāksies maija beigās, jo tad tā vairs nebūs tik vajadzīga apmeklētājiem. Pēc rekonstrukcijas kultūras iestāde būs pieejama arī cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām, tāpēc jau tagad tiek domāts, kā cilvēks ratiņkrēslā iekļūs ēkā, kā nokļūs līdz garderobei, tualetei un pasākuma norises vietai.Aprīlī skatītāju zālē uzstādīs pilnīgi jaunus koka podestus. Tos pirmo reizi varēs novērtēt jau opermūzikas koncertā. Jānovērš misēklis ar jumta tecēšanu“Ar celtniekiem viegli sastrādāties, jo viņi piecieš kultūras darbinieku specifiku, kā arī apzinās savas kļūmes,” uzskata iestādes vadītāja. Viņa cer, ka pēc sniega nokušanas celtniekiem izdosies novērst misēkli ar jumta tecēšanu, jo pašlaik dažās otrā un trešā stāva telpās no jumta tek ūdens. A. Sallu skaidro, ka pēc pārrunām ar SIA “Ekers” pārstāvjiem radusies pārliecība, ka tas ir izdarāms, jo pašlaik celtnieki problēmai meklē risinājumu. Jumts tek tikai dažās vietās, kur tas bija tecējis jau pirms remontdarbu uzsākšanas. Tam par iemeslu varētu būt arī bargā ziema un nepastāvīgie laika apstākļi, nenoliedzami, arī naudas trūkums, jo jaunajās uzstādītajās notekcaurulēs nav ievietots īpašs sildelements, kas neļautu caurulēm aizsalt un apledot. Tas nav izdarīts, jo nav saņemti līdzekļi rekonstrukcijas ceturtajai kārtai, kā arī novada budžetā nav tādas naudas, lai uzreiz varētu novērst ķibeli.“Pavasarī celtnieki kāps atpakaļ uz jumta un mēģinās veikt atkārtotu hidroizolāciju,” skaidro A. Sallu.
