Latvijas Sarkanā Krusta Valkas komiteja ir sākusi īstenot projektu «Saki «jā» savai nākotnei», kurā iesaistīti LSK Valkas komitejas ģimenes atbalsta centra bērni.
Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Valkas komiteja ir sākusi īstenot projektu “Saki “jā” savai nākotnei”, kurā iesaistīti LSK Valkas komitejas ģimenes atbalsta centra bērni. Projektu finansē starptautiskais fonds “Oak”.
LSK Valkas komitejas izpilddirektore Gaļina Sokolova informē, ka projektā liela nozīme ir piešķirta bērnu lietderīgai nodarbināšanai, kā arī profilaktiskajiem pasākumiem pret vardarbību jauniešu vidū un ģimenēs. “Lai sasniegtu šos mērķus, ģimenes atbalsta centrā darbu sākušas divas darbnīcas. Pirmdienās un ceturtdienās pēcpusdienā meitenes Valkas mākslas skolas pasniedzējas Gundas Sīmanes vadībā apgūst zīda apgleznošanas mākslu. Uz šīm nodarbībām var nākt ne tikai atbalsta centra dalībnieki, bet arī citi interesenti, kuri vēlas iemācīties krāsot zīda audumu. Savukārt zēni otrā darbnīcā pilsētas kultūras nama saimniecības daļas vadītāja Aleksandra Gruntmaņa uzraudzībā mācās tos darbus, kas nepieciešami sadzīvē. Viņi mācās nomainīt slēdzenes durvīm, rīkoties ar elektrisko urbi, salabot plauktu vai kādu citu mēbeli un citus līdzīgus darbus. Šoziem zēni darbnīcā gatavos putnu būrīšus un pavasarī tos izliks pilsētas apkārtnes kokos,” stāsta G. Sokolova.
Profilakses nodarbības pret vardarbību vada Liliana Vanaga, kura veic psiholoģes pienākumus un katru dienu ar jauniešiem trīs stundas pārrunā savstarpējo attiecību veidošanu ģimenē. Vajadzības gadījumā L. Vanaga tiekas ar bērniem viņu ģimenēs. Psiholoģe uzsver, ka bērnu iekšējā pasaule veidojas tieši ģimenē, jo viņu zemapziņa pastāvīgi komunicē ar vecāku zemapziņu. “Bērns pārņem vecākiem piemītošās īpašības — pāšpārliecinātību vai nedrošību, mīlestību vai naidu. Ģimenes atbalsta centrā bērni ir no dažādām ģimenēm, kurās ir atšķirīgi sociālekonomiskie apstākļi. Atrašanās atbalsta centra jauniešu kolektīvā pusaudžiem palīdz ātrāk apgūt integrēšanās spējas. Lai šī savstarpējā sapratne valdītu ģimenes vidū, par to jārūpējas arī vecākiem. Jāatceras, ka katrs dusmās izteikts sāpīgs vārds aizskar un neveicina labu attiecību veidošanos. Nereti vecāki, būdami par kaut ko neapmierināti, ātrumā bērnam pasaka: “Tu esi muļķis!”, “Tu mani tracini!” vai “Tu esi bezcerīgs!” Tie ir sāpīgi vārdi. Siltas un sirsnīgas attiecības būs, ja biežāk bērnam pateiksim: “Es ar tevi lepojos!” Sarunas ar bērniem veicu arī individuāli. Esmu pārliecināta, ka naidu un tieksmi uz vardarbību maigi un mīļi vārdi spēj uzvarēt, jo savstarpējā komunicēšanās lielākoties notiek ar vārdu starpniecību. Kā runāsim cits ar citu, tādas būs arī mūsu attiecības,” saka L. Vanaga.
G. Sokolova piebilst, ka uz ģimenes atbalsta centru nāk arvien vairāk mazākumtautību bērni. “Viņi sarunās ar vienaudžiem ātrāk apgūst latviešu sarunvalodu, bet valodas zināšanas veicina ātrāku viņu integrēšanos,” apliecina G. Sokolova.
