Atklāj stostīšanās gēnuZinātnieki nosaukuši, kuru gēnu mutācijas ir cēlonis tam, ka cilvēks stostās, informē “The New England Journal of Medicine”. ASV zinātnieku grupa Denisa Drainas (Dennis Drayna) vadībā, kas strādā pie saskarsmes problēmu bioloģisko mehānismu izpētes, secinājuši, ka ir daži gēni, kas atbild par runas defektiem un kuru darbību ietekmē kļūdas vielmaiņas procesos šūnu līmenī.Ja stostīšanās tiek atzīta par bioloģiskas izcelsmes problēmu, ne uzvedības traucējumu, tas paver jaunas iespējas ārstniecībai un jaunu medikamentu radīšanai. “Avatars” aizsāk diskusijuTrīsdimensiju filmas “Avatars” uzvaras gājiens pasaules kinoteātros aizsācis arī ārstu diskusiju par acu iespēju izturēt jauno tehnoloģiju radīto slodzi. Laikraksts “The Daily Telegraph” atsaucas uz kādu britu blogeri, kurš sūdzējies pat par nelabu dūšu, galvassāpēm un reiboņiem. “Šādas filmas skatīšanās ir saistīta ar lielu slodzi acīm. Daudziem, sevišķi bērniem, tā var izsaukt acu pārslodzi, reiboņus. Es pats nevaru skatīties trīsdimensiju filmas – pēc 15 minūtēm man sākas galvassāpes. Divu stundu gara filma liks justies pavisam slimam,” laikraksts citē Džeimsu Satonu (James Sutton), oftalmologu no Lielbritānijas.Gaišais alus pret osteoporoziAlus, sevišķi gaišā, lietošana mērenos un saprātīgos daudzumos veicina kaulu nostiprināšanos un kalpo osteoporozes profilaksei, par ASV Kalifornijas universitātes zinātnieku apgalvojumu informē “Science Style” ziņu apskats. To nodrošina alus sastāvā esošais kremnijs, ko organisms labi uzsūc un veiksmīgi izmanto kauliem nepieciešamā kolagēna ražošanā. Augstāks kremnija saturs ir gaišajā alū. Jau iepriekš spāņu zinātnieki no Estramadūras Universitātes esot secinājuši, ka regulārām alus dzērājām kauli ir mazliet blīvāki nekā nedzērājām. Taču viņi brīdina – vairāk par divām glāzēm dienā nedzert, jo tad efekts var kļūt par defektu.
