Pārtikas atkritumu izpratnes dienā aicina neizmest ēdienu

Septembrī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes diena, kad īpaši satraucoši ir statistikas dati par izmesto pārtiku. Proti, CleanR un pētījumu centra SKDS pērn veiktais pētījums atklāj, ka Latvijā vidēji viens iedzīvotājs gadā izmet gandrīz 100 kilogramu pārtikas, savukārt viena trešdaļa no iepirktās pārtikas tā arī nekad nenonāk uz galda. Naudas summas, kuras šādas rīcības dēļ tiešā veidā izmetam atkritumos jau pārsniedz pustūkstoti eiro gadā. Vides pakalpojumu uzņēmums “CleanR” pauž aicinājumu ikvienam savos ikdienas paradumos ieviest nelielas pārmaiņas, lai katrs atsevišķi savās mājās un visi kopīgi mēs varētu sabiedrības interesēs mazināt to pārtikas apjomu, ko šobrīd izmetam miskastē.

Latvijā un visā Eiropas Savienībā (ES) ir milzīgs pārtikas pārtēriņš. Saskaņā ar vides grupas “Feedback EU” ziņojumu ES katru gadu nelietderīgi izmet vairāk nekā 153,5 miljonus tonnu pārtikas. Būtiska atbildības daļa par pārtikas izmešanu atkritumos gulstas uz pircēju pleciem, kas neplāno pirkumus un pārtiku iegādājas pārāk lielos apmēros. Rezultātā pārtika bojājas, un būtisks tās apjoms, pat nenonākot uz galda, ir jāizmet atkritumos.

Tomēr jāatzīmē, ka par sabiedrības radītajiem pārtikas atkritumiem vienlīdz atbildīgi ir arī ražotāji un tirgotāji, kuri pārtiku pārdod pārāk lielos iepakojumos, provocējot iedzīvotājus uz pārmērīgu pirkšanu. Tā ir globāla problēma, ko apliecina arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) dati, ka aptuveni viena trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem iet zudumā vai tiek izšķērdēta.

Inflācija “kultivē” taupīšanas kultūru, nevis sekmē apdomīgumu veikalā

Inflācijas ietekmē, salīdzinot ar 2021. gadu, šogad pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas Latvijā kāpušas par 25,7 %. Attiecīgi, ja pērnā gadā gada laikā viena mājsaimniecība, izmetot pāri palikušo vai sabojājušos pārtiku, zaudēja ap 500 eiro, šogad šī summa palielinājusies līdz 630 eiro. Tomēr pārtikas straujais sadārdzinājums nenozīmē, ka esam kļuvuši apdomīgāki un mazinās pārtikas atkritumu apjoms. Daudzos aizvien mīt iesakņojusies “taupīšanas kultūra”, iedzīvotāji aizvien veido pārtikas uzkrājumus, par akcijas cenām un ar atlaidēm iegādājoties tādu produktu apjomu, ko nespēj izlietot. Rezultātā mājsaimniecībās radīto pārtikas atkritumu apjoms nesamazinās, bet naudas summa, ko šādi izmetam, — turpina palielināties.

Kā izmestās pārtikas un naudas apjomu varam samazināt

CleanR eksperimentā “Nenoroc nākotni!” Latvijā zināmi cilvēki, kuri ikdienā praktizē videi draudzīgu dzīves veidu, dalījās ieteikumos, kā viegli un ērti samazināt savu pārtikas atkritumu daudzumu. Motivācija šķirot ir dažāda — vides sakopšana, dabas resursu un ekoloģijas saudzēšana, kā arī vēlme samazināt metāna gāzes izplūdi apkārtējā vidē, kas rodas no pārtikas atkritumiem un kuras kaitīgā ietekme 21 reizi pārsniedz ogļskābās gāzes ietekmi uz globālo sasilšanu. Mērķi un motivācijas mēdz atšķirties, tomēr būtiskākie padomi visiem ir līdzīgi. Atgādinām tos.

1. zelta likums — gudra iepirkšanās

Ēdienreižu plānošana palīdz gan ietaupīt finanšu līdzekļus, neļaujoties spontāniem pirkumiem, gan samazināt pārtikas atkritumu apjomu. Nav uzreiz jāizplāno uz priekšu vesela nedēļa, pilnīgi pietiek kaut ar 2 līdz 3 dienām, ik pa pāris dienām pārskatot plauktu un ledusskapja saturu. Ēdienreižu plānošana nenozīmē dzelžainu pieturēšanos pie iepriekš izstrādāta maltīšu grafika — arī plānojot var saglabāt iespējas improvizēt. Ēdienreižu plānošanai noder pārtikas iegāde internetā — pirkumi ir daudz strukturētāki, pārdomātāki un mazāk spontāni, tas palīdz iedomāties, ka veikals ir tavs ledusskapis, proti, pērc tikai to, ko tiešām ēdīsi.

Zelta likums, ko ievērot un kas patiesi palīdz samazināt nevajadzīgus pirkumus, ir apdomīgums iepērkoties. Izvairies iet uz pārtikas veikalu nepaēdis un nepērc lietas, par kuru pielietojumu neesi pārliecināts. Pirmais ieteikums — bremzē sevi veikalā. Esi uzmanīgs, ieraugot košās cenu zīmes ar akcijas precēm, īpaši, ja pazeminātā cena uz preci attiecas tikai gadījumā, ja uzreiz pērc 2 vai 3 iepakojumus. Pret šādām akcijām jābūt īpaši kritiskam, ja pārdots tiek produkts, kas ātri bojājas — piens, gaļa, svaigi dārzeņi un augļi. Ja nezini, ko iesāksi ar 3 piena pakām vai 5 kilogramiem svaigu ogu, labāk akcijai neļauties un iegādāties tikai tik daudz, cik patiesi spēsi pagatavot un apēst.

2. zelta likums — iemācies uzglabāt!

Nereti izsalkuma vai kādu izdevīgu piedāvājumu dēļ tomēr sanāk iziet no veikala ar lielāku iepirkumu maisu, nekā bija plānots. Šādos gadījumos svarīgi iemācīties produktus attiecīgi uzglabāt, tādējādi paildzinot to izlietošanas termiņu. Saglabājot produkta kvalitāti ilgāk, samazinās atkritumu daudzums, ko rada neapēstie pārtikas produkti. Pie visbiežāk izniekotās pārtikas grupām pieder augļi, dārzeņi un piena produkti, kam seko gaļa un zivis, kā arī graudaugi (maize). Pie pareizas šo produktu uzglabāšanas ēdiena derīguma termiņu iespējams paildzināt.

Vērts atcerēties:

• Mājās rītos, kad kafijai pievienots piens, paku neatstāj uz galda, bet uzreiz liec atpakaļ ledusskapī.
• Zaļo salātu maisījumus, kas lielākoties tiek pārdoti plastmasas iepakojumā, atver un pārliec tos plastmasas vai stikla traukā ar vāku, jo tādējādi zaļumi saglabājas svaigi un kraukšķīgi ilgāk. Lai mazinātu mitrumu, vari tos pārklāt ar papīra dvieli.
• Garšaugus uzglabā ievietotus ūdenī.
• Garšaugus var uzreiz arī sasmalcināt un ielikt saldētavā — tie būs ērti lietojami, turklāt nezaudēs nedz garšu, nedz aromātu.
• Burkānus nomizo un glabā aukstā ūdenī.
• Ledusskapī izmanto iespēju dažādus produktus novietot atsevišķos nodalījumos, kas specializēti konkrētām produktu grupām, piemēram, gaļai, zivīm, dārzeņiem un augļiem.
• Ja redzi, ka pārtikas apjoms ir pārāk liels, pārliec tos uz saldētavu. Saldētavā var glabāt olu baltumus, kurus nav izdevies izmantot kādā no receptēm, buljonu, maizi, banānus, kuri ātri apbrūnējuši un nogatavojušies, un dažādas porcijas izmēra trauciņos ievietotas maltītes, piemēram, zupas.

3. zelta likums — samēro savas vēlmes ar varēšanu, arī ēdot ārpus mājas

Pārtikas atkritumus cilvēki rada ne tikai mājās, darbā un skolā, bet tie rodas arī publiskās ēdināšanas vietās. Tāpēc nozīmīgi atcerēties par ēdiena daudzumu, ko pasūtām vai izvēlamies. Labāk nepārspīlēt un neatstāt lieku uz šķīvja. Tomēr, ja visu apēst nav iespējams, atceries, ka vienmēr ir iespēja palūgt iesaiņot maltīti līdzņemšanai. Piemēram, Spānija jau ir apstiprinājusi likumprojektu, kura mērķis ir novērst pārtikas izšķērdēšanu, ieviešot prasību restorāniem informēt apmeklētājus par pārtikas pārpalikumu līdzņemšanas iespēju, savukārt Latvijā sabiedriskās ēdināšanas vietas lielākoties ir atsaucīgas arī vienkāršam klienta lūgumam iesaiņot neapēsto līdzņemšanai.

No tomāta līdz tomātam — visa pamatā pareiza atkritumu šķirošana

Veido kompostu un šķiro savus ikdienas atkritumus! Ja tavas mājas pagalmā iespējams iekārtot nelielu stūrīti kompostam, tas būs vislabākais sadzīves atkritumu otrreizējās izmantošanas veids. Kompostam var izmantot nopļauto zāli, augļu un dārzeņu atkritumus, kā arī lapas un zarus (atkritīs rudens “galvassāpes” — ko darīt ar sagrābtajām lapām). Kompostu varēs izmantot zāliena, puķu dobju un dārza mēslošanai. Savukārt dzīvoklī izmanto iespēju šķirot BIO atkritumus, kuri tālāk nonāks bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā, kur no tiem tiks iegūti jauni resursi, piemēram, lai apsildītu “Getiliņi EKO” siltumnīcu. CleanR aicina ielūkoties video, kurā sniegti padomi ikvienam, kā samazināt ne tikai pārtikas atkritumus, bet arī gardi ietaupīt.

Informāciju sagatavoja: Zane Auziņa, sabiedrisko attiecību vadītāja