Ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš notikusi teritoriālā reforma un, gluži loģiski, interesē, vai dzīve kļuvusi labāka. Pēc maniem novērojumiem, nekas īpaši nav mainījies tajos pagastos, kas atrodas tuvu novadu centriem. Tādos pārvaldēm ir mazāki transporta izdevumi, operatīvāk iespējams saskaņot saimniecisko darbību. Savukārt tālākajos pagastos radušās neērtības. Tātad ir divi varianti – vai nu situācija nav mainījusies, vai problēmas tikai vairojušās. Nesen runājos ar Zvārtavas pagasta pārvaldes vadītāju Raiti Priedi un vietējās skolas pedagogiem. Viņi kā lielu apgrūtinājumu uztver biežo braukāšanu uz Valku. Pārvaldes vadītājs atzina, ka ievērojami palēninājies darbs sociālajā jomā, jo pabalsti jāapstiprina novada domē. Dažkārt smagi saslimis cilvēks, gaidot pabalstu ārstēšanai, var arī nomirt, jo deputātu sēdes katru dienu nenotiek un nereti palīdzības apstiprināšana jāgaida nedēļām. Arī pedagogiem gandrīz ar katru dokumentu pēc paraksta jābrauc uz centru. Diezin vai tādā situācijā cilvēki atzīs, ka dzīve uzlabojusies. Savukārt novada pašvaldības aparāts ir uzpūsts kā liels ziepju burbulis. To, ka vairāki atbildīgi amati patiesībā ir nevajadzīgi, nesen atzina grupa Valkas novada deputātu. Nauda aizplūst algās un transportizdevumos, turklāt mašīnas bojā sliktais ceļu stāvoklis. Tā izkūst iekasētās nodokļu summas. Visu laiku atceros Ventspils mēra Aivara Lemberga teikto, ka būsim spiesti atgriezties pie vecā teritoriālā sadalījuma, jo novados izputēsim. Lai nu ko runā par Lembergu, viņa saimnieka talantu nevar noliegt. Žēl vienīgi, ka Latvijā visur atjēgšanās nāk tikai kraha priekšā.
