Šodien notiek Valkas novada domes ārkārtas sēde, kas sasaukta pēc Tautas partijas deputātu Undas Ozoliņas, Ernesta Lībieša, Sandras Pilskalnes, Agra Simuļa, Andra Vējiņa un Raimonda Videmaņa iniciatīvas. Šie deputāti aicina domi mainīt pašvaldības pārvaldes struktūru, likvidējot abas domes priekšsēdētāja atbrīvoto vietnieku štata vietas. Kā zināms, novada domes priekšsēdātāja vietnieki ir U. Ozoliņa un Viesturs Zariņš.
Pašvaldību vēlēšanās visvairāk iedzīvotāju balsu novadā saņēma Tautas partija, bet divas partijas – Latvijas Zemnieku savienība un Pilsoniskā savienība – apvienojoties ieguva vairāk deputātu krēslu. Tas arī bija iemesls, kādēļ no diviem domes priekšsēdētāja kandidātiem – Zemnieku savienības pārstāvi Kārli Albergu un Tautas partijas biedri U. Ozoliņu – par priekšsēdētāju ievēlēja K. Albergu. Tautas partiju kā lielākā sabiedrības atbalsta ieguvēju šāds iznākums neapmierināja. Šķēpi par priekšsēdētāja krēslu tika lausti jau krietni pirms domes vadītāja vēlēšanām. Lai strīds nepāraugtu neatgriezeniskā konfliktā un, tā sakot, kaķis būtu paēdis, bet pele dzīva, tika panākts kompromiss, izveidojot otru atbrīvotā vietnieka amatu. Tas tikai U. Ozoliņai. Tagad tieši viņa ar saviem domubiedriem grib panākt atbrīvoto vietnieku štatu likvidēšanu.Situācija liek būt taupīgiemTautas partijas deputāti savā iesniegumā par ārkārtas sēdes sasaukšanu kā motivāciju savam priekšlikumam min grūto ekonomisko situāciju. Iesniegumā rakstīts, ka janvārī novadā ienākumu nodokļi iekasēti tikai 69 procenti no plānotās summas, bet tas nozīmē, ka kultūrai, izglītībai un sociālajai jomai iznāk vien izdzīvošanas finansējums.Turklāt Valkas novads esot no tiem, kuros ir salīdzinoši maz iedzīvotāju, tādēļ divi vietnieki, kas patiesībā veicot konkrētu speciālistu darbu, novada priekšsēdētājam nav vajadzīgi. Pietikšot ar vienu neatbrīvoto vietnieku. Pašlaik mēnesī abi vietnieki saņem katrs 750 latu, kas gadā ir 11 168 lati. Tātad kopā abu amatpersonu atalgojumam gadā jāatvēl 22 336 lati. Šo naudu, pēc iesnieguma parakstītāju domām, var izlietot lietderīgāk. Pēc U. Ozoliņas domām, ar šādu summu pietiktu, lai saremontētu kaut vai kāpnes pie Valkas pamatskolas, kā arī radīt lielākas iespējas lauku tautas namiem, jo jau otro gadu budžets kultūras iestādēm ļauj vienīgi tām pastāvēt. Vairāki citi deputāti gan neuzskata, ka tā būtu tautpartijiešu rūpe par taupību, drīzāk tas esot politisks šovs saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām vai arī pirmais mēģinājums uz varas pārņemšanu novadā. U. Ozoliņa intervijā “Ziemeļlatvijai” šos pieļāvumus noliedz. “Tulkot mūsu rīcību var dažādi, bet vēlēšanas ir tikai rudenī, un vismaz man ar domubiedriem nav nācis prātā šīs lietas saistīt. Arī attiecībā uz novada pašvaldību mums nav padomā nekādi apslēpti plāni. Sākumā, kad mūsu vēlme bija izveidot otra vietnieka štatu, tas bija kā politisks kompromiss, kas īpaši nav attaisnojies. Šobrīd, kad redzam, kas notiek citos un mūsu novadā, domāju, vadībai jārāda priekšzīme un jāatsakās no dažiem amatiem, nevis jāsamazina mazāk kvalificēti darbinieki. Turklāt vairākas mūsu funkcijas ir sadalītas starp speciālistiem, bet tas nozīmē, ka varam būt vai nebūt, mūsu darbs tāpat tiks izpildīts. Piemēram, arī Smiltenes novadā ir viens neatbrīvotais vietnieks. Tādēļ mūsu priekšlikums ir likvidēt domē atbrīvoto vietnieku vietas un izveidot viena neatbrīvotā vietnieka štatu, kam nav jāmaksā alga,” skaidro U. Ozoliņa.Politiskā pārraudzība – dārgs prieksPēc viņas domām, pašvaldība pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nevar atļauties politisko pārraudzību, jo daudzviet tautas nami un skolas atrodas uz izdzīvošanas sliekšņa. “Lietderīgāk būtu, ja mūsu algām atvēlēto naudu sadalītu pa komitejām un tās lemtu, kur to izlietot novada labā,” apliecina priekšsēdētāja vietniece. Pirmais pusgads apliecinot, ka politiskā kompromisa dēļ izveidotais amats nav attaisnojies. Lielāku un nopietnu lēmumu pieņemšanā tik un tā neizdodoties panākt vienošanos. Tagad viss esot deputātu rokās. Ja gadījumā tikai U. Ozoliņai nākšoties atstāt amatu, tad turpmāk viņa turpināšot veikt deputātes pienākumus un palikšot Latvijas Universitātes Valkas filiāles direktore.Novada domes priekšsēdētāja otrs vietnieks Viesturs Zariņš apliecina, ka neatbalsta tautpartijiešu iniciatīvu. “Man šķiet, ka tas ir politisks gājiens. Izskatās, ka cilvēks, kurš vairs negrib veikt iesākto darbu, aizejot vēlas gūt kādu politisko labumu. Budžets ir sastādīts un apstiprināts, un nekas neliecina, ka mums kaut kam pietrūks naudas. Ja mums tagad vajadzētu atbrīvot vietniekus un likvidēt viņu amatus, tad nāktos izmaksāt kompensāciju. Savukārt, ja ierēdnis pats aizietu, tad tas nebūtu jādara. Izskatās, ka tās ir tieši šāda virziena spēlītes. Protams, es neapgalvoju, ka tāda vēlme otrai vietniecei ir, bet nesaprotu, kādēļ tas jādara trīs dienu laikā. Ja bija vēlme taupīt līdzekļus, tad šādu lēmuma projektu varēja iesniegt uz nākamo kārtējo sēdi. Tagad mums vajadzēs tērēt līdzekļus, lai deputātiem maksātu kompensāciju par ceļa izdevumiem,” saka V. Zariņš. Pēc viņa domām, gluži bez tēriņiem neiztiktu arī tad, ja būtu neatbrīvots vietnieks, jo šāda amata veicējam maksā par laiku, kurā viņš veic konkrētus pienākumus. “Var jau būt, ka mēnesī 200 latu izdotos ietaupīt,” pieļauj V. Zariņš.Tas esot politisks šovsNovada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs, komentējot U. Ozoliņas motivāciju, atbild ar retorisku jautājumu: “Kādēļ viņa neskaitīja naudu, kad pati vadīja domi?” “Mēs sākumā nebijām paredzējuši divu vietnieku štatus, bet, uzklausot tautpartijiešu vēlmes pēc tāda krēsla, izgājām uz kompromisu. Pēc manām domām, pašreiz notiek politisks šovs ar personisku ieinteresētību. Patiesība ir īsa un vienkārša – ja cilvēks ir atradis citu darbu, tad viņš uzraksta iesniegumu un aiziet,” saka K. Albergs.Citādās domās ir deputāts Aivars Sjademe, kurš pārstāv partiju “Demokrāti.lv”. “Uzskatu, ka Undas Ozoliņas iniciatīva ir atbalstāma un tautpartijiešu projekts jāpieņem kā lēmums. Ja jau viena vietnieka amata veicēja saprot, ka viņi uzticētos pienākumus var izdarīt bez īpaša štata uzturēšanas, tad kādēļ to nevarētu saprast otrs vietnieks. Ekonomiskā situācija ir grūta, un kaut kas ir jādara, lai līdzekļus ietaupītu,” spriež A. Sjademe.Tautas partijas pārstāvis deputāts Ernests Lībietis nepiekrīt, ka lēmuma projekts izstrādāts steigā. “Mēs par to spriedām jau janvārī. Ja sākumā domājām, ka kompromiss ļaus efektīvāk strādāt, tad tagad redzam, ka šis mehānisms nedarbojas. Domāju, ka divi atbrīvoti vietnieki mūsu domei nav vajadzīgi,” uzskata E. Lībietis.Pilsoniskās savienības pārstāve deputāte Erna Pormeistere pirms sēdes ir izvairīga. “Es neesmu iepazinusies ar visiem Tautas partijas argumentiem, tādēļ man grūti par tiem spriest. Secinājumus varēšu izdarīt pēc sēdes. Domāju, ka vismaz vienam vietniekam jābūt, lai viņš priekšsēdētāju varētu aizvietot kaut vai atvaļinājuma laikā,” saka E. Pormeistere. Pašlaik izskatās, ka vietnieku amati kļuvuši mīļi tieši novada pašvaldības koalīcijai. Varbūt ir vēlme tos saglabāt, lai vēlāk krēslu atvēlētu kādam savam cilvēkam. Šodien tas viss būs jāizvērtē deputātiem. Laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone domā, ka Tautas partijas priekšlikums tautā gūs atbalstu, jo jau tūlīt pēc vēlēšanām sabiedrība negatīvi vērtēja politisko ambīciju dēļ mākslīgi izveidotos amatus. Manuprāt Valkas novadā liela kļūda bija amata krēslu izveidošana konkrētiem cilvēkiem “Visticamāk, ka tie nav vienīgie. Būtu ļoti labi, ja tādu pašu iniciatīvu turpmāk izrādītu arī citi deputāti un pašvaldību darbinieki, nosaucot amatus, bez kuriem var iztikt. Man kļūst skumji, iepazīstoties ar Viestura Zariņa viedokli. Ikdienā to vien dzirdam, ka nav naudas sniega savākšanai, ielu sakārtošanai un citām lietām. Arī 22 tūkstoši ir liela nauda, ar kuru var daudz izdarīt, to pārdomāti izlietojot,” saka I. Johansone.
