Smiltenes pagastā dzimušā gleznotāja Osvalda Siliņa 103. dzimšanas dienas piemiņai un visiem, kuri atceras mākslinieku, veltīta izstāde Smiltenes tehnikuma bibliotēkas lasītavā.
Smiltenes pagastā dzimušā gleznotāja Osvalda Siliņa 103. dzimšanas dienas piemiņai un visiem, kuri atceras mākslinieku, veltīta izstāde Smiltenes tehnikuma bibliotēkas lasītavā.
O. Siliņa gleznu izstādi Smiltenes pagasta Kalnamuižā atklāja pirmdien. Darbu ekspozīcija skatāma līdz 10. novembrim.
Izstādē izliktas 24 gleznas — dabas ainavas un portreti — no privātkolekcijām, Valkas novadpētniecības muzeja fondiem un arī gleznu fotogrāfijas.
“Nevienu gleznu viņš nepārdeva. Tikai dāvināja, kad nāca jubilejas,” atceras gleznotāja draugs Roberts Pēča.
Arī viņa mājās ir Osvalda Siliņa gleznas. Tās dāvinātas pašam un bērniem. “Bijām labi pazīstami. Bieži biju pie viņa visādās svinībās. Abiem ir līdzīgs liktenis. Tas saistīja, un līdz ar to iedraudzējāmies,” atceras pensionārs. Trijus gleznotāja darbus R. Pēča uz laiku uzticējis izstādei.
O. Siliņam esot paticis mežs. Tas jaušams arī izstādē, jo daudzās gleznās attēlots mežs. “Mežsaimniecība viņam bija tuva. Viņš pabeidza Latvijas Valsts universitātes Mežkopības fakultāti. Pēc vidusskolas gribēja studēt Mākslas akadēmijā, bet tajā laikā bija uzskats, ka nodarbošanās ar mākslu ir plānā galdiņa urbšana, un vecāki nepiekrita mākslas studijām. Taču gleznošana viņam visu laiku gājusi līdzi,” atceras R. Pēča.
O. Siliņa piemiņai veltīto izstādi ar vairāku Smiltenes pagasta cilvēku atbalstu sarīkoja Smiltenes tehnikuma bibliotēkas vadītāja Ārija Māliņa. Viņa savākusi informāciju par gleznotāja mūža svarīgākajiem notikumiem. O. Siliņš (12.10.1902. – 1.09.1987.) dzimis Smiltenes pagasta “Vārniņās” četru bērnu ģimenē. 1945. gadā viņu izsūtīja uz Sibīriju tikai par to, ka vācu laikā bija mežsargs. Pēc atgriešanās Latvijā ilgus gadus strādāja par melioratoru kolhozā “Mūsu zeme” un Smiltenes sovhoztehnikumā. Ar sievu Annu dzīvoja Smiltenes pagasta “Alkāsos”. Mūža nogale māksliniekam pagāja ratiņkrēslā, jo smagais darbs un izsūtījumā pavadītie gadi bija atstājuši iespaidu uz veselību. O. Siliņš apbedīts Smiltenes pilsētas kapos.
“Kaimiņi, pagasta iedzīvotāji un smiltenieši Siliņu vairāk pazīst pēc viņa sirdsdarba — gleznošanas. Gleznoja viņš savam un citu priekam. Pēc audžumeitas Ainas Āboliņas stāstītā, mākslinieks radījis ap 200 gleznu. Visas tās atradušas mājas pie Osvaldam tuviem un mīļiem cilvēkiem. Gan manās, gan citu cilvēku atmiņās gleznotājs palicis kā ļoti akurāts, inteliģents, korekts un sirsnīgs cilvēks,” stāsta Ā. Māliņa. Viņas vecāki un Siliņu ģimene dzīvoja kaimiņos.
Ā. Māliņa pateicas par atsaucību izstādes veidošanā O. Siliņa audžumeitai Ainai Āboliņai, Zantu ģimenei, Šmitu ģimenei, Ceru ģimenei, A. Vanterei, Robertam Pēčam, Ēvaldam Apinim un Valkas novadpētniecības muzejam.
Izstāde Smiltenes tehnikuma bibliotēkas lasītavā atvērta darbdienās no pulksten 9.00 līdz 18.00. Sestdienās un svētdienās — slēgts.
