Rīt daudzās pasaules valstīs atzīmēs Svētā Valentīna dienu, ko uzskata par visu mīlētāju svētkiem.
Leģenda vēsta, ka 270. gadā pirms mūsu ēras Romas imperators Klaudijs II aizliedza laulāties jaunekļiem, kuriem bija jāiestājas leģionā. Imperators uzskatīja, ka labs ir neprecējies karavīrs. Priesteris Valentīns šo pavēli pārkāpa un slepus laulāja karavīrus, jo uzskatīja aizliegumu par netaisnu. Par to viņu sodīja ar nāvi.Laika gaitā Valentīna diena kļuva par mīlētāju svētkiem, par dienu, kad sumina mīlestības spēku. 17. gadsimtā šo dienu sāka atzīmēt Anglijā, gadsimtu vēlāk – Amerikā, Meksikā, Kanādā, Francijā un Austrālijā.Latvijā Valentīna dienu sāka pieminēt tikai pēc neatkarības atjaunošanas, un tagad šie svētki lielākoties populāri ir jauniešu vidū. Sabiedrībā viedokļi par šo dienu kā svinamiem svētkiem ir krasi pretēji. Kā liecina šomēnes veiktā biedrības “Naudas plānošanas centrs” aptauja, salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri nolēmuši mīlētāju svētkus nesvinēt. No visiem aptaujātajiem 842 respondentiem tādu ir 53 procenti. Savukārt svinētāji atzinuši, ka to darīs ar lielāku vērienu. Vidēji katrs trešais respondents no svinēšanas atbalstītājiem nolēmis svētkiem izdot apmēram 20 latus.
