Latvieši… kur tik viņi nav aizbraukuši labāka darba meklējumos, izmisuma dzīti. Biežāk galamērķis ir Īrija, Lielbritānija, Norvēģija, Zviedrija, Vācija.Vienu brīdi šķita, ka migrācija ir pierimusies. Bet, aprunājoties ar draugiem, radiem, paziņām, nākas secināt, ka nekas nav mainījies. Viss notiek, kāds aizbrauks rīt, cits pēc mēneša. Daudzi mūsējie jau gadiem dzīvo tālu prom un atpakaļ tik drīz netaisās. Statistika ir gana iespaidīga. Pērn decembrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā sasniedzis 16 procentus. Nodarbinātības valsts aģentūrā uzskaitē 2009. gada nogalē bija 179235 bezdarbnieki. Nupat biju apciemot draudzeni. No malas šķiet laimīga ģimene, kurā vairākus mēnešus aug brašs bērniņš. Kamēr draudzene ir bērna kopšanas atvaļinājumā, vienīgais naudas pelnītājs ir viņas draugs. Tomēr krīze ieviesusi korekcijas arī šajā ģimenē un vīrietis palicis bez darba. Izeju viņi saskata vienīgi ārzemēs. Ceļasomas sakravātas, un jau šomēnes draudzenes dzīvesbiedrs dosies peļņā uz Angliju. Ja ies labi, tad pēc pāris mēnešiem uz turieni pārcelsies arī jaunā māmiņa ar mazo. Skumji, bet tieši tādu (latviešu ģimenes pamet valsti) šobrīd saskatu Latvijas nākotni. Arī ekspertu prognozes nav spīdošākas. Viņi prognozē, ka, pateicoties demogrāfiskajai situācijai un migrācijai, līdz 2025. gadam valstī iedzīvotāji varētu samazināties līdz pat 19 procentiem. Ļoti ceru, ka augstāk stāvošos ekonomiskā situācija piespiedīs saprast, cik izšķērdīgi viņi ir dzīvojuši. Un pienāks brīdis, kad lietas tiks sakārtotas pa plauktiņiem tā, lai tautieši atgrieztos dzimtenē un varētu labi justies tepat.
