Kā zināms, Valkas novada dome ir apturējusi projekta par starptautisko studiju centra tālākvirzību. Ko par to saka partneri Valgā, jo šajā projektā esot ieguldīta arī viņu nauda.
Par to, kā igauņi redz abu pilsētu turpmāko sadarbību, iztaujāju Valgas pilsētas valdes padomnieci ārējo sakaru jautājumos Liani Rosenblatti. Viņa vienlaikus ir arī Igaunijas – Latvijas institūta vadītāja.Apstiprināts dokumentosValgas pilsētas valde visnotaļ atbalsta Starptautiskā studiju centra izveides projektu. “Tas ir ierakstīts mūsu pilsētu stratēģiskās attīstības dokumentos. Valcēniešu uzdevums ir rūpēties par augstākās izglītības iegūšanas iespējām, bet mēs nodrošināsim arodizglītības apmācību,” skaidro L. Rosenblatte. Igauņi zina, ka pašlaik valcēnieši ir apturējuši studiju centra izveides projektu, taču cer, ka tiks rastas iespējas turpināt darbu. “Tas ir valcēniešu izstrādāts projekts, un viņi ir tie, kas lielā mērā noteiks projekta tupmāko virzību. Viņi labāk pārzina pašreizējo situāciju un savas finansiālās iespējas,” uzskata valdes padomniece.Latvijas – Igaunijas institūta direktore Laila Ontensone apliecina, ka vienīgais igauņu ieguldījums šajā projektā ir piedalīšanās projekta sagatavošanā un prezentācijā. Valkā izplatījusies bauma, ka igauņi prasot izņemt un atdot studentu pilsētiņas ēku logus ir aplama, un neviena no aptaujātajām amatpersonām to neapstiprina. Līdzšinējā projekta īstenošanā līdzekļus ir ieguldījusi PHARE programma, Latvijas Universitāte, Latvijas Igaunijas institūts un Valkas pašvaldība.Redz attīstības potenciāluValkas novada domes priekšsēdētāja vietniece Unda Ozoliņa, jautāta, kā šīs lietas pašlaik izskatās no valcēniešu puses, atbildēja, ka projektam nekādā ziņā krusts nav pārvilkts. “Novada domes sēdes laikā neviens deputāts nesacīja, ka šī ideja nav atbalstāma. Runa ir tikai par pašreizējām finansiālām iespējām. Piektdien biju Rīgā Latvijas Universitātes darbinieku sapulcē, un rektors apliecināja, ka joprojām saredz studiju centra attīstības potenciālu,” stāsta U. Ozoliņa. Tuvāko mēnešu laikā ir paredzēts organizēt sapulci visām ieinteresētajām pusēm, lai apspriestu turpmākās darbības soļus. Iespējams, ka finansējumu varēs rast Pārrobežu sadarbības programmas ietvaros, kur piedalās arī Krievija. Gan Latvijas puse, gan igauņi uzskata, ka šis studiju centrs noteikti vajadzīgs turpmākai reģionālajai attīstībai. Iesākto nedrīkst pamest, tāpēc arī igauņi latviešus mudina domāt, kā turpmāk rīkoties.Vairāk jāapmainās ar informācijuIgaunijas – Latvijas institūta darbs būtiski atšķiras no Latvijas – Igaunijas institūta darba prakses. Igauņi nesaņem nekādu finansējumu no pašvaldības un valsts, tāpēc var strādāt tikai ar tiem līdzekļiem, ko paši nopelna. Latvijas kolēģiem liela darba daļa ir pieaugušo apmācību programmu īstenošana. L. Rosenblatte atzīst, ka latvieši šajā ziņā ir aktīvāki.Viens no abu pilsētu sadarbības instrumentiem ir projekts par Valgas un Valkas atraktivitātes uzlabošanu. Tajā plāno iesaistīties arī abi institūti. “Joprojām aktuāla ir valodas apmācība. Šogad Valgā nenotiek latviešu valodas apmācības kursi. Arī Valkā nemāca igauņu valodu. Šīs lietas mums ir jāattīsta ne tikai skolās, bet arī pieaugušo vidē,” uzskata L. Rosenblatte. Viņai telefoniski zvanījuši pat cilvēki no Valmieras un interesējušies par igauņu valodas apguves iespējām, taču nokomplektēt apmācības grupu nav vienkārši. Gribēšana un varēšana esot pavisam atšķirīgas lietas. Liane piebilst, ka Valgā ar valodu apmācību nodarbojas privātfirmas un institūtam neesot vajadzības ar tām konkurēt. Par perspektīvu viņa uzskata abu pilsētu informācijas apmaiņas iespēju, jo īpaši tā nepieciešama uzņēmējiem.Jautāta, vai ekonomiskās krīzes dēļ Valgas pašvaldība ir atteikusies no kāda uzsākta vai iecerēta projekta īstenošanas, Liane atbild, ka nē. Pašlaik visnozīmīgākais ir jaunās arodskolas būvniecība un iecerētā ģimnāzijas renovācija, kas sāksies pavasarī.
