Šomēnes stājies spēkā jaunais Kriminālprocesa likums.
Šomēnes stājies spēkā jaunais Kriminālprocesa likums. Tas nozīmē, ka jau tagad tiesību sargājošo institūciju darbiniekiem jāstrādā pēc šā likuma, tomēr vairāki likumsargi uzskata, ka Kriminālprocess vēl nav pilnībā pabeigts un pret likuma autoru apgalvojumiem, ka tas atvieglos darbu, izturas atturīgi.
Valkas rajona Kriminālpolicijas priekšnieks Guntis Grāvis atzīst, ka ar jauno Kriminālprocesu ir tikko iepazinies un sācis pēc tā strādāt, tādēļ vēl nevarot apgalvot, vai tas atvieglos darbu. “Pašlaik gan šķiet, ka ērtāk un vieglāk nebūs. Kriminālprocesā ir ļoti daudz izmaiņu, bet vēl nav normatīvās bāzes par jauno normu ieviešanu dzīvē. Izmaiņu precizēšana un likuma pilnīgošana turpinās, tādēļ pagaidām tas nav uzskatāms par pabeigtu un galīgu likumkrājumu,” saka G. Grāvis.
Viens no atvieglojumiem, ko paredz Kriminālprocesa autori, ir tiesu atbrīvošana no mazāk svarīgu lietu izskatīšanas. Valkas rajona tiesas priekšsēdētāja Maruta Balode tomēr šaubās, vai šie atvieglojumi būs jūtami uzreiz. “Nav īsti skaidrs, pēc kādiem kritērijiem varēs noteikt, kura ierosinātā lieta ir mazāk svarīga un kura nozīmīgāka. Kriminālprocess ir tikko pieņemts, un vēl nav zināms, cik tas piemērots lietu izskatīšanai. Vai likumā minētie atvieglojumi uzlabos tiesas darbu, to rādīs turpmākā prakse,” stāsta M. Balode.
Valkā strādājošā zvērināta advokāte Lita Skrajāne uzskata, ka pašlaik likums šķiet sarežģīts, bet ar laiku tas pilnībā tiks pielāgots juristu ikdienas darbam. “Domāju, ka Kriminālprocess ir normāls. Kā jebkura jauninājuma ieviešana, arī šā likuma pielāgošana praksei sākumā sagādās grūtības, bet vēlāk viss normalizēsies,” apliecina L. Skrajāne.
Viens no jauninājumiem Kriminālprocesā ir izmeklēšanas tiesneša noteikšana. Izmeklēšanas tiesnesis būs persona, kas piedalīsies pirmstiesas procesā līdz lietas nodošanai tiesai. Viņa pienākums būs apsūdzētajam noteikt drošības līdzekli, kā arī izskatīt sūdzības par procesa virzītāja nelikumīgu rīcību. Vēl izmeklēšanas tiesnesis lems par prokurora noraidīšanu vai arī par valsts apmaksāta advokāta norīkošanu apsūdzētā aizstāvībai.
Vēl nozīmīgs jauninājums ir tas, ka par mazāk smagu kriminālpārkāpumu sodu var noteikt prokurors, par to vienojoties ar apsūdzēto. Šo procesu fiksēs dokuments “Priekšraksts par sodu”. Šīs darbības būs iespējamas tikai tad, ja apsūdzētais pats atzīsies izdarītajā pārkāpumā.
Ir arī citi jauninājumi. Vairāki juristi atzinuši, ka Kriminālprocesā ir vairākas neprecizitātes. Tās veicināšot biežāku procesa virzītāju lēmumu pārsūdzēšanu, bet tas nozīmējot, ka juristiem darba apjoms palielināsies.
