Šī ziema pamatīgi pārbauda izturību. Sinoptiķi jau izpētījuši, ka 27. janvāris ar diennakts vidējo gaisa temperatūru mīnus 21,8 grādi bijis visaukstākais Latvijā pēdējos 87 gados. Tikko sals beidzās un ļaudis atviegloti uzelpoja, sākās nākamā pārbaude: sniegs un putenis. Saka, ka cilvēks dabas priekšā ir bezspēcīgs. Tomēr ļaudis var mācīties no tās uzliktajiem pārbaudījumiem, lai nākamajās reizēs būtu labāk sagatavojušies grūtībām. Ne viena vien mājokļa saimnieks tagad atzīst, ka malku nākamajām ziemām sagādās savlaicīgi pietiekamā daudzumā. Ja šobrīd, pastiprināti kurinot, krājumi ir beigušies, tad ziemas vidū ir ļoti grūti nopirkt kvalitatīvu, sausu malku. Lai nedzīvotu aukstumā, ir privātmājas, kas spiestas ķerties pie akmeņoglēm. Cits jautājums ir tas, vai pietiek naudas, lai samaksātu par siltumu. Dzirdēti dažādi stāsti. Piemēram, kādas daudzdzīvokļu mājas iemītniece savā dzīvoklī nekurina krāsni, jo nav naudas malkai. Rezultātā aizsalst mājas ūdensvads un pārējos dzīvokļos no krāna netek ūdens. Kurināmā krājumi izsīkst arī pilsētu un ciematu katlumājās. Kāds vietējais šķeldas ražotājs stāsta, ka rudenī vietējā tirgū nevienam viņa uzņēmumā gatavoto šķeldu nevajadzēja, tāpēc bijis spiests noslēgt līgumu ar igauņiem. Tagad viņam vietējie kundes zvanot gandrīz nepārtraukti, taču vienošanās paredz dot priekšroku sadarbības partneriem Igaunijā. Šī ziema arī uzdod citus jautājumus, piemēram, kā pilsētās savākt sniegu, lai ielu malās un pie māju namdurvīm neveidots milzīgi vaļņi, cik bieži no sniega attīrīt ēku jumtus, lai gājējiem uz galvas neuzkristu mini lavīna. Vēl jau priekšā atkusnis ar savām problēmām.
