Vijciemietis Dzintars Dudelis kopā ar dēlu Kristapu ir aizrāvies ar pavisam neparastu nodarbošanos – no saplākšņa izzāģē detaļas un no tām saliek visdažādākās figūras. Uz atpūtas galdiņa dižojas pūce. Tā salikta no 150 atsevišķām detaļām. Pēdējais darbs ir muša – gluži kā dzīva. Tas arī pašlaik ir Dzintara mīļākais darbs. Meita Guna ļoti vēlas dinozauru. Acīmredzot nāksies izgatavot arī to. Kolekcijā ir arī sienāzis, skudra, tauriņš un briežvabole.Radošiem prātiem, darbīgām rokāmLiela darba daļa tiek veikta garāžā. Aukstumā gan vairāk strādā dzīvoklī. Salst rokas. Visas darbu idejas ir sameklētas internetā. Dzintars internetu dēvē par lielu miskasti, taču, ja vēlas, tur var sameklēt noderīgas lietas. Īpašās mājas lapās visi rasējumi tur ir paredzēti miniatūriem darbiņiem, kurus izgriež ar programmējamu lāzeru, taču abi Dudeļi tos attiecīgi palielina, un viss turpmākais ir roku darbs. Latvijā neviens šādas lietas vēl negatavo un tā ir brīva niša radošiem prātiem un darbīgām rokām, taču, lai šīs lietas gatavotu masveidā, nepieciešams daudzus tūkstošus vērts darbgalds. Oriģinālie miniatūrie darbiņi ir veidoti bērniem salikšanai kā puzles. To pašu varētu darīt ar daudz lielākām detaļām. Tiesa, lai kukaiņu figūras būtu stabilākas, abi vīri to stiprināšanai izmanto arī līmi.Jautāts, kā ienāca prātā šāda aizraujoša nodarbošanās, Dzintars atbild, ka pie vainas ir dēla krusttēvs, Valkā dzīvojošais Imants Pielis, kurš iedevis dažas skicītes pamēģināšanai. Itin ātri Dzintars internetā šīs lietas sāka meklēt pats. Dudeļu ģimene pamazām atjauno sievas mantoto privātmāju Vijciema centrā un cer līdz pensijai šo darbu pabeigt pilnībā. Tur dārzā gigantiskajiem kukaiņiem būtu īstā vieta. Dzintars jau plāno pamēģināt kaut ko izgatavot ievērojami lielāku no 10 milimetru bieza saplākšņa. Vairāki līdzšinējie darbi bija eksponēti Valkas novada amatnieku ceļojošajā izstādē. Dzintaram un Kristapam šī aizraušanās ilgst tikai dažus mēnešus, taču saslimuši ne pa jokam, un tas ļauj cerēt, ka turpmāk taps aizvien interesantāki darbi. Patiesībā sākuši ar dārza mēbelēm, parasti gatavojuši tādus soliņus, ar kādiem savulaik bija pilni parki, un tolaik neviens tos necentās pēc iespējas ātrāk iznīcināt. Kad laukos kādu vajadzēja apsveikt, kur nu lauku mājā labāka dāvana par šādu glīti nostrādātu soliņu. Lauciniekam universāla mēbele. “Ideju visapkārt milzums, nav pat nekas jāizdomā pašam. Atliek vien darīt,” nešaubās Dzintars.Cīnās ar vējdzirnavāmRunājot par dēlu, Dzintars uzreiz piebilst, ka arī pats labprātāk būtu galdnieks, nevis elektriķis, jo galdniecībā no koka var izgatavot gandrīz visu, radošs darbs. “Naktī nosapņo un nākamajā dienā tāds vienkāršāks darbiņš jau gatavs. Elektrībā izdomāt neko jaunu nevar,” smaida Dzintars. Viņš atceras savu pirmo darbu Lauktehnikā, kad strādāja par atslēdznieku. Tas nu nepavisam nebijis viņa kārotais lauciņš.Dzintars laukos patiešām jūtas “savā elementā”. “Tā kā esmu dzimis laucinieks, tad arī tagad man te ir labi. Tiesa, nu aizvien vairāk dzird, ka laukos varēs dzīvot tikai ļoti pārtikuši cilvēki. Tā būšot bagātu cilvēku privilēģija. Var jau būt, taču parastu cilvēku apziņā tā ir ačgārna situācija,” prāto Dzintars. Viņš uzskata, ka Vijciemā ir jauki un atsaucīgi cilvēki. Kopīgiem spēkiem taču iekārtots hokeja laukums. Tiesa, nav īsti skaidrs, kā pagastu skars novadā esošās naudas plūsmas, jo daudzas lietas ir centralizētas. “Diemžēl daudzi pagasta iedzīvotāji nevis strādā, bet visiem spēkiem cīnās ar vējdzirnavām. Te jau ir runa nevis par dzīvošanu, bet izdzīvošanu. Man šķiet, ka tā saucamo simtlatnieku programma ir ņirgāšanās par cilvēku. Tiesa, tos sešus mēnešus viņi var paēst, lai nākamais rindā stāvošais atkal varētu pusgadu kaut kā iztikt. Tam, ko viņi dara par šo stipendiju, nav nekādas jēgas – traktors piecās minūtēs notīrīs vairāk sniega nekā šie cilvēki vairākās dienās. Reāla un paliekoša ieguldījuma pagasta dzīvē tam nav,” uzskata Dzintars.Audzēsim strausus un arbūzusDz. Dudelis ir pavisam neapmierināts ar Latvijā notiekošo. To vien dzird, ka šur un tur nozagti kārtējie miljoni. Vainīgo nekad nav, cietumā neviens nav ielikts. “Mums, prastiem cilvēkiem, maksā par padarīto darbu. Ja darbs būs sabojāts, man par to jāatbild personīgi – kaut vai bez atlīdzības kļūdas ir jāizlabo. Deputāti algas saņem jau par savu klātbūtni Saeimā. Komisijās maksā papildu atalgojumu. Latvijas Bankas prezidents saņem tādu atalgojumu, ka katru monētu viņam vajadzētu izkalt pašam, kā dālderus Brīvdabas muzeja smēdē ar smago veseri gatavo kalējs,” ironizē Dzintars. Viņš domā, ka visi Eiropas padomdevēji ar gudru ziņu dara visu iespējamo, lai Latvija nespētu konkurēt ar Rietumvalstīm. Piemēram, cukura ražošana ir iznīcināta. Vai tāpēc cukurs Latvijā ir kļuvis lētāks un labāks? Gluži otrādi. Cukurbietes zemniekiem auga aiz durvīm, un turpat netālu pa otrām durvīm nāca ārā cukura pakas. Tagad daudzi metušies uz strausu un arbūzu audzēšanu. Absurds. Ja tā ir kāda cilvēka aizraušanās, viss kārtībā, bet ja tos pašus strausus audzē lielās fermās, šķiet vismaz dīvaini.Dzintars atzīst, ka arī treknajos gados viņš dzīvojis tāpat kā tagad. Viņu šie gadi neskāra. Kā strādāja tad, tā strādā joprojām, un tā ir daudziem. Viņš nesūdzas, vien vēlas, lai viņam netraucē strādāt, lai maizi ģimenei varētu nopelnīt pats.Nauda nespēj aizstāt ģimeniNeraugoties uz visu šo fonu, Dzintars ir spējis saglabāt dzīvesprieku. To apliecina viņa vaļasprieks. Dzīvojot Valkā, viņš pabeidza arī mūzikas skolu un spēlēja pilsētas pūtēju orķestrī. Tāda jau sen vairs nav. “Kārties jau nu neiešu, lai negaida. Es jau saprotu, ka daba saiet grīstē un līdz ar to arī cilvēks. Daudzas efektīvās zāles, ko ražo Krievijā, pie mums ir aizliegtas. Klepu ārstējam ar sūkāmajām konfektēm. Jēga nekāda. Tāpēc daudzi nodarbojas ar pašārstēšanos. Ģimenes ārsts vajadzīgs tikai recepšu izrakstīšanai. Piekrītu savam draugam, ka slima ir visa Latvijas tauta,” sūkstas vīrs. Jautāts, ko viņš sacītu tiem, kuri ir zaudējuši darbu un dzīvo depresijā, Dzintars teic, ka tas ir ļoti sarežģīts jautājums. “Ir jau viegli teikt: ejiet uz baznīcu, sāciet savu biznesu un tamlīdzīgi. Es neteikšu, ka tie, kuri aizbrauc meklēt darbu ārzemēs, ir baigie savas zemes nodevēji. Cilvēks, tāpat kā dzīvnieks, meklē, kur ir labāk. To arī visiem iesaku. Ja ir iespēja, var arī pamest šo valsti. Man gribas dzīvot šeit un tagad. Nevēlos aizbraukt sapelnīt naudu, lai atgrieztos 10 gadus vecāks ar domu, ka nu sākšu dzīvot. Tiem, kas aizbrauc, gan vajadzētu ielāgot, ka tas jādara kopā ar ģimeni,” iesaka Dzintars. Viņam ir trīsarpus mēnešu melnstrādnieka darba pieredze Īrijā. Protams, tur nedēļā nopelnīja vairāk nekā Latvijā mēnesī lielā un pelnošā “Lattelekomā”. Vīrs itin ātri saprata, ka nauda nespēj aizstāt ģimeni, attiecības ar bērniem un saskarsmi ar mīļoto sievieti. Tāpēc viņš arī ir kopā ar saviem mīļajiem.
DZINTARS DUDELIS
Dzimis 1964. gadā ValkāDzimtā vieta – KārķiPēc tam dzīvojis tagadējos Lugažos un ValkāKopš 1992. gada dzīvo VijciemāIzglītība:3. klase pabeigta Kārķu pamatskolā1982. gadā pabeigta Valkas vidusskola1983. gadā pabeigta Rūjienas 5. tehniskā skola, tā saucamie Virķēni, kur apgūta elektriķa profesijaDarbs:1982. gadā Valkas Lauktehnikā atslēdznieksKopš 1985. gada elektromontieris Valkas Ārpusresoru apsardzes nodaļā, pēc tam Valkas sakaru nodaļā un “Lattelekom”Pašlaik strādā “Vidzemes energoceltniekā” par elektromontieriĢimene:Sieva Gita strādā par skolotāju Vijciema pamatskolāMeita Guna mācās pamatskolas 9. klasēDēls Kristaps mācās Rankas arodvidusskolas 3. kursā par būvgaldnieku
