“Kad riet saule un rietumos virs meža sienas oranžajās debesīs ar troksni parādās dzērvju kāši — tas skats ir superīgs”!
“Kad riet saule un rietumos virs meža sienas oranžajās debesīs ar troksni parādās dzērvju kāši — tas skats ir superīgs!”
Par šādu iespaidīgu vērojumu ekskursantus jau iepriekš brīdināja Strenču mežniecības mežzinis Jānis Ence, aicinot purvā būt vērīgiem. Un viņam bija taisnība. Kad spilgti oranžā saules ripa lēnām grima aiz meža, debesīs virs zilajiem Sedas purva ūdens klajumiem cita aiz citas, sasaukdamās un mainot kāšu rakstus, lidoja desmitiem dzērvju. Cilvēki apklusa, apbrīnā vērojot putnu lidojumu.
“Trīs vai četrus kvartālus aiz meža sienas ir nokulti tīrumi, un zosis un dzērves tajos barojas. Pa dienu viņas ir noēdušās un vakarā nāk gulēt — gāžas ūdenī lielos baros, guļ un no rīta atkal ar lielu troksni lido projām,” stāsta J. Ence.
Gan iespaidīgos dzērvju kāšus, gan Sedas purva ūdeņos un ūdenszālēs mītošās gulbju un pīļu ģimenes varēja redzēt, piedaloties starptautiskajās putnu vērošanas dienās. 1. oktobrī putnu vērošanas bezmaksas ekskursiju dabas liegumā “Sedas purvs” rīkoja Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts sadarbībā ar Strenču mežniecības mežzini un putnu pētnieku Jāni Enci.
Aicinājumam atsaucās aptuveni 20 cilvēku — pārsvarā no Rīgas un Rīgas rajona, arī no Smiltenes, Valkas un Cēsu un Valmieras rajona. Inga un Kārlis Cerbuļi ar meitu ceturtklasnieci Annu un dēlu bērnudārznieku Krišjāni atbrauca no Rīgas rajona Sējas pagasta. “Tas Annas dēļ. Viņu ļoti interesē putni,” stāsta mamma Inga. Anna visvairāk jūsmo par pelēkajiem un augumā jau lielajiem gulbju bērniem, bet mammu apbūruši majestātiskie dzērvju kāši un arī pats Sedas purvs. “Man purvs asociējas ar vietu, kur var iet ar zābakiem un lasīt dzērvenes. Taču šis ir kaut kas cits — tik lielas ūdens platības!” brīnās Inga Cerbule.
Sedas kūdras purva izstrādātā daļa laika plūdumā piepildījusies ar ūdeni, un teritorijā izveidojušies dažāda dziļuma dīķi vairāku tūkstošu hektāru platībā. Tie aizaug ar niedrājiem, un pamazām atjaunojas zemais purvs — putniem tīkama vide. Tagad visskatāmākie ir gulbji, pīles, dzērves un zosis. Taču tā ir tikai niecīga daļa no pavasarī Sedas purvā sastopamajām putnu sugām. “Šogad maijā Latvijā ornitologiem notika “Torņu cīņas”. Arī Sedas tornī ornitologi dzīvoja un pētīja putnus 24 stundas un saskaitīja 73 putnu sugas. Tas vēl nav viss,” piebilst J. Ence.
Plašākai sabiedrībai putnu vērošanas ekskursiju Sedas purvā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts rīko pirmo reizi. “Sedas purvs saistībā ar lielajām ūdens platībām kļuvis par putnu pieturvietu migrācijas laikā pavasaros un rudeņos. Ūdens platības ar katru gadu palielinās, un ir prognozes, ka ar laiku šeit varētu veidoties liela ūdenskrātuve — ceturtā vai piektā lielākā Latvijā,” stāsta rezervāta vecākais eksperts meža jautājumos Aldis Liepiņš.
Ekskursiju jau tumsā noslēdza pūču ķircināšana Jērcēnu parkā, kura sirmie, lielie koki ir pūču iecienīta mājvieta. J. Ence atskaņoja putnu balss ierakstus, lai “paskatītos, kā reaģē pūces, kad viņu teritorijā ielauzies svešs īpatnis”.
“Tā bija vērtīga pieredze un labs stimuls jaunām idejām manā darbā, piemēram, kā veidot līdzīgas dabas takas,” ekskursiju vērtē Smiltenes pilsētas domes tūrisma speciāliste Sanda Akmentiņa. Arī viņu pārsteidza agrāk neredzētā Sedas purva plašumi. Tajā mītošos putnus var vērot gan no skatu torņa augstumiem, gan piekļūstot tuvāk ar laivu.
