Ne vienam vien vecajam valcēnietim — kārtīgam saimniekam — saimniecībā ir sulu spiede. Bagātas ražas gadā tā allaž noder, turklāt var palīdzēt arī radiem un kaimiņiem.
Ne vienam vien vecajam valcēnietim — kārtīgam saimniekam — saimniecībā ir sulu spiede. Bagātas ražas gadā tā allaž noder, turklāt var palīdzēt arī radiem un kaimiņiem.
“Pagājušajā gadā ābolu raža bija tik necila, ka sulas spiešanai nepietika, toties aizpagājušā gada sulas pēdējo trīslitru burku izdzērām šā gada Jāņos. Šogad ābolu raža ir tik liela, ka nezinām, kur tos likt,” smaida Jānis Kopštāls. Viņš negrasās atdot ābolus par vienu santīmu kilogramā. Lai par āboliem dabūtu normālu cenu, to saglabāšanai ziemai nepieciešams pagrabs. Visas 11 ābeles Kopštālu ģimenē ir vecas.
Ābolu sulu uzkarsē un noputo. Bez cukura pievienošanas sapilda trīslitru burkās un aizvāko ar metāla vāciņiem. Kārtīgā pagrabā tā var glabāties divus gadus. Jautāts, vai šogad no āboliem nebūtu izdevīgi darīt vīnu, Jānis atbild, ka viņš to nedarot. Viņam ābolu vīns negaršo, turklāt tam ir daudz fūzeļa.
Jānis spiež arī jāņogu, aroniju un cidoniju sulu. Pārpalikumi nokļūst komposta kaudzē. Vienīgi cidoniju sulu var spiest divreiz — kad izspiež pirmo reizi, pārpalikumus saber bļodā, uzlej ūdeni, ļauj diennakti nostāvēt, izspiež vēlreiz un iegūst garšīgu sulu tūlītējai lietošanai.
