Šajā skaistajā ziemas nedēļā būs spraiga cīņa par nacionālo subsīdiju sadali.2010. gada nacionālās subsīdijas lauksaimniekiem samazinātas par 70 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (nez vai vēl kādai ministrijai ir tik liels samazinājums).Nenoliedzami, ka lauksaimnieki nav sajūsmā par tik krasu atbalsta samazinājumu un šie līdzekļi nevar nodrošināt visas lauksaimnieku vajadzības pēc atbalsta.Zemnieku saeima un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija ir nonākusi pie maksimāli efektīvākā kopsaucēja esošās ekonomiskās krīzes situācijā – atvēlētos finasiālos resursus nedrīkst saskaldīt sīki un bezmērķīgi, tie jānovirza atbalstam, kas nepieciešams visiem nozarē strādājošiem. Neraugoties uz saspringto situāciju, lauksaimnieki savelk jostas un cīnās, turpina attīstīties un lauksaimniecības produkcija ir kļuvusi par Latvijas eksporta preci numur viens un, lai arī valsts ir definējusi eksportu kā prioritāti, reālos darbos tas izpaužas vāji.Uzskatu, ka līdzekļu ir ļoti maz un būtu jābūt ļoti nopietnai diskusijai, kā pareizāk šos līdzekļus sadalīt. Jau līdz šim lielākā problēma nacionālo subsīdiju sadalē ir bijusi tā, ka nav ilgtermiņa stratēģijas, nav politikas lauksaimniecības attīstībai – vai virzāmies uz lauksaimniecības biznesa attīstību vai vienkārši saimniekošanu laukos. Uzskatu, ka tieši šis ir brīdis, kad lauksaimnieku organizācijām būtu jāvienojas par ilgtermiņa attīstības vīziju, kas kalpotu par pamatu šādu lēmumu, kā nacionālo subsīdiju sadale, pieņemšanai. Šobrīd, nenoliedzami, viedokļi dalās. Valdības aicināti, daudzi lauksaimnieki ir investējuši savu saimniecību attīstībā un šajā ekonomiskajā situācijā vieni cīnās ar bankām un zemajām iepirkumu cenām, un būtu nepieciešamas atbalstīst šos uzņēmējus. Bet būtiski ir arī atbalstīt mazos lauksaimniekus šobrīd, kad laukos darba nav, mazais lauksaimnieks ir lauku dzīves uzturētājs un vides sakopējs, un tie būtu jāatbalsta, varbūt ne no nacionālo subsīdiju finansēm, bet Labklājības, Vides ministrijas vai RAPLM programmām reģionu attīstībām. Tādēļ uzskatu, ka nedrīkst pieņemt sasteigtu lēmumu – rūpīgi jāizdiskutē, kā šos nelielos līdzekļus godprātīgi sadalīt. Šis ir īstais brīdis, kad vajadzētu definēt, kas ir subsīdijas un kas sastāda, un kas ir tie cipari, kas sastāda 2,5 % no valsts budžeta.Gaidām apvienības biedru komentārus šajā jautājumā.1. februārī apvienības biedriem un Vidzemes Zemnieku saeimas biedriem būs tikšanās ar ZS biroja darbiniekiem. Par to nākamreiz.
