Ar 2009. gada 21. oktobri stājās spēkā 13. oktobrī izmainītie MK noteikumi, kas nosaka Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību pasākumam “Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizēja apmežošana”.Jau paziņots projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa sākums – 2009. gada 14. decembris.Jaunie noteikumi paredz nepārtraukto pieteikšanos līdzšinējās terminētās pieteikšanās vietā, kas parasti bija 1 mēnesis. Kārta, ne īsāka par 30 dienām, izsludināta bez noteikta beigu termiņa. LAD sākotnēji apstiprinās visus atbilstoši piešķiršanas prasībām sagatavotus projektus, tos savstarpēji nesalīdzinot. Tajā brīdī, kad iesniegtiem projektiem piešķirtais finansējums sasniegs 80 % – tas ir 4 miljoni, tos sāks rindot pēc noteiktiem kritērijiem. Vēl vismaz 30 kalendārās dienas notiks projektu pieņemšana. Būtiska izmaiņa ir tāda, ka nav vajadzīga zemes transformācijas atļauja, bet pirms plāna sagatavošanas tomēr jāsaskaņo konkrētās platības atbilstība pašvaldības teritorijas plānojumam un arī aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas regulējošiem normatīviem aktiem. Pie plāna iesniegšanas vairs nav vajadzīgas arī apmežošanai paredzētās platības skices, bet sakarā ar to, ka pēc darba pabeigšanas vienalga platības būs jāiestigo mēs, KPC darbinieki, iesakām to darīt sākotnēji, jo, ja zemes robežplānā aptuveni iezīmētā platība izrādīsies mazāka nekā faktiskā, atbalstu varēs saņemt par mazāko. Pēdējos gados meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs kļuvusi populāra. To ļoti veicinājis ES atbalsts. Ir gūtas dažādas pieredzes – gan labas, gan ne tik labas. Protams, lēmums – vai to darīt vai nedarīt, tāpat arī, kādās platībās stādīt un kā veidot nākotnes mežu, ir jāpieņem meža īpašniekam. Jāsāk ar mērķa apzināšanu, kas varētu būt: koksnes ieguve; veltījums bērniem, mazbērniem; mājvietas aizsardzība no vējiem; trokšņu slāpēšana; atpūtas vietas vai parka iekārtošana; ainavas veidošana utt. Bet visbiežāk jau ir tā, ka ekonomisku apstākļu dēļ neapsaimniekotās lauksaimniecības zemes neviendabīgi aizaug ar mežu un tieši tas ir noteicošais par labu mežam. Visu laiku atkarībā no cilvēka darbības dažādos vēstures periodos mainās meža platību lielums. Piem. pagājušā gadsimta 20. gados mūsu senči līda līdumus, atņemot mežam zemi, izveidojot tīrumus, bet tagad notiek otrādi. Cilvēka darbība izveido citus augšanas apstākļus, kas ievērojami atšķiras no tiem, kādi ir mežā vai izcirtumā. Kur ilgstoši nav meža, ir izmainījušās augsnes ķīmiskās, fizikālās un bioloģiskās īpašības, kas ietekmē nākotnes meža augšanu un attīstību. Pēdējo, t.i, pēc tam, kad būs sasniegti tie 80 %, iesniegto projektu vērtēšanā nozīme būs zemes auglībai, ko apliecinās izziņa par zemes kvalitatīvo vērtējumu ballēs, ko savukārt Lauku atbalsta dienests pieprasīs no Valsts zemes dienesta. Jo mazāk auglīga būs zeme, jo lielākas iespējas, ka to atbalstīs. Ja izlemj apmežot lauksaimniecībā neizmantoto zemi, tad jāsāk ar platības apsekošanu, tas noteiks sugas izvēli. Lūk, daži faktori: apkārtējās mežaudzes; reljefs; aizzēlums; gruntsūdens; augsne; sakņu kaitēkļi; ainava.Šajā pasākumā tiek atbalstītas šādas aktivitātes:1) meža ieaudzēšana lauksaimniecībā neizmantojamā zemē – dabiski ieaugušo koku skaits ir mazāks par koku skaitu, kas atbilst kritiskajam šķērslaukumam. Finansējuma apjoms atkarībā no koku sugu sastāva ir 372, 632 vai 913 lati par 1 hektāru, kā arī kopšanai 3 vai 5 gadus par 119 latiem par 1 ha gadā; 2) dabiski ieaugušo mežaudžu kopšana un papildināšana – ieaudzējamo koku sugu dabiski ieaugušo un stādīto koku skaits mežaudzē ir lielāks par koku skaitu, kas atbilst kritiskajam šķērslaukumam, bet mazāks par minimālo. Un to augstums ir līdz 11 metriem (ieskaitot). Finansējuma apjoms – 253 lati par 1 ha 3 gadu periodā. Dabā ir daudz platību, kur dabiski ieaugušo kociņu biezība ir lielāka, tad ir iespēja par to informēt savas mežniecības darbiniekus un lūgt pārskaitīt par mežu ar iespēju saņemt atbalstu par jaunaudžu kopšanu pasākumā „Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana”. Tiek atbalstīta arī plantāciju meža ieaudzēšana, kura audzēšanas cikla garums ir vismaz 15 gadi.Mežaudzes ieaudzēšanai izmanto sertificētu stādāmo materiālu un uzskata par ieaudzētu, ja tā atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem.Maksimālā platība vienam pretendentam, par kuru piešķir atbalstu viena gada laikā, ir 50 hektāru. Papildināts pretendentu loks – tagad atbalstu var saņemt pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apsaimnieko pašvaldības īpašumā esošo zemi.Meža īpašnieki, ja izlemjat par labu meža ieaudzēšanai, tad Valsts meža dienesta Konsultāciju pakalpojuma centra darbinieki ir gatavi palīdzēt gan konsultējot, gan praktiski, gan sagatavojot nepieciešamo dokumentāciju. Ar cieņu Austra Strumpe, Valsts meža dienesta KPC Valmieras nodaļas mežsaimniecības konsultante
