Ko nesīs tuvākā nākotne? — tā vaicā vairums mūsdienu cilvēku. Ja pirms gadiem desmit pārticības zemju miljards vairumā gadījumu jutās drošs par savas ģimenes izredzēm, tad mūsdienās aktivizējušies visdažādākie draudi.
Ko nesīs tuvākā nākotne? — tā vaicā vairums mūsdienu cilvēku. Ja pirms gadiem desmit pārticības zemju miljards vairumā gadījumu jutās drošs par savas ģimenes izredzēm, tad mūsdienās aktivizējušies visdažādākie draudi.
Vienus biedē starptautiskais terorisms, citus bezdarbs un cenu straujais pieaugums, vēl citus satrauc pārāk biežās un postošās dabas katastrofas. Visā šajā problēmu samezglojumā indivīds jūtas gandrīz bezspēcīgs, labākajā gadījumā apmulsis. Vienīgie laimīgie esot tie, kuri neapzinās savu nezināšanu, jebšu informētības līmenis mūsdienās nevienu laimīgu darīt nespēj.
Teiktais attiecas ne tikai uz universālām kategorijām, cilvēku bažīgums izpaužas arī pavisam ikdienišķās norisēs.
Balsotāju apjukums
Pēdējo nedēļu laikā vairākās valstīs notikušas vēlēšanas vai valdību maiņas. Šajā ziņā zīmīgi ir notikumi Ukrainā un Vācijā. Kaut abas valstis grūti salīdzināmas, cilvēku noskaņojumā varam atrast daudzus saskares punktus.
Par Ukrainu ļoti īsi. Kopš oranžās revolūcijas panākumiem un Juščenko ievēlēšanas par prezidentu pagājis nepilns gads, bet pagūts gan sajūsmināties, gan pievilties. Pierādījies, ka ne visi ir patiesi revolucionāri, kuri sapulcēs klieguši: “Lai dzīvo!” Timošenko vadītā ministru kabineta lielākā kļūda bija tā, ka ar pārāk plašiem vēzieniem tika uzsākta lielo uzņēmumu privatizācijas pārskatīšana. Jo vienu alkatīgu uzņēmēju vietā allaž vēlas iekārtoties citi, kuri vēl alkatīgāki. Liekas, līdz marta vēlēšanām situāciju izdevies normalizēt, pateicoties divu nesamierināmu pretinieku — Juščenko un Janukoviča — daļējam izlīgumam. Savukārt Timošenko kavalēriskos gājienus līdzēja ar savām atklāsmēm pieklusināt ebreju miljardieris Berezovskis. Personīgi domāju, ka parlamenta vēlēšanu priekšvakarā politiskās cīņas atjaunosies.
Ja par nedienām Ukrainā jūsmo tikai Krievijā, tad vēlēšanas Vācijā ir tāds pavērsiens, kas spēj ietekmēt situāciju visā Eiropā un pat pasaulē.
Secinājums var būt tikai viens: vācieši ikdienas izaicinājumu priekšā ir tik apmulsuši, ka ar veselu saprātu nespēj vērtēt savu rīcību. Ne tas ir galvenais, ka divas lielākās partijas guvušas gandrīz vienādu vēlētāju atbalstu, jo gan Šrēdera, gan Merkeles piedāvātās ekonomiskās reformas atšķiras tikai detaļās — līdzīgi kā Latvijā, kur nav lielas starpības starp Tautas partijas un “Jaunā laika” programmām.
Nesapratni var izraisīt tas, ka necerēti lielu atbalstu guvuši galēji kreisie Gizi un Lafontēna vadībā. Protams, balsotāji par bijušajiem komunistiem bija galvenokārt “osīši”, kā ikdienā sauc kādreizējās VDR iedzīvotājus. Jā, Austrumvācijā izputēja daudzas rūpnīcas, bet ir tikai loģiski, ka turpmāk nevienam nebija vajadzīgi grabošie “trābanti” vai citi ražojumi, kas savulaik interesēja tikai sociālistisko nometni. Bet kāpēc dzīves grūtībās cilvēkiem jāzaudē veselais saprāts?
Kāds politologs secinājis, ka stabilitātes laikos Rietumu demokrātijā notika sacensība starp partiju platformām, kuras bija skaidri deklarētas un visiem saprotamas. Tagad, kad dzīve sarežģījusies, šķirtne vairs pastāv tikai starp tiem, kas vēlas kalpot savai tautai, un tiem, kas nekaunīgi muld un sola nereālas lietas. Pēdējos sauc par populistiem. Uzjautrinošs piemērs populismam ir Krievijas politiķis Žirinovskis, kurš gatavojas kļūt par nākamo prezidentu, lai jau nākamajā dienā visiem iedzīvotājiem pieckāršotu algas un pensijas. Līdzīgi daudzsolītāji Vācijā ir Gizi sociālisti, un atradās savs miljons lētticīgo, kas šiem sasolījumiem noticējuši.
Tagad rezultāts skumjš. Ekonomiski spēcīgākā ES valsts nonākusi reti sarežģītā situācijā. Var Merkele veidot, kādu koalīciju vēlas, Šrēders jebkurā situācijā viņas darbā liks sprunguļus. Vienmēr kārtīgajā un “Ordnung” cienošajā sabiedrībā sācies bīstams erozijas process.
Konkurence ekonomikā
Konkurence var būt starp uzņēmumiem pašu valstī, un tas ir viens no svarīgiem dzinuļiem brīvā tirgus apstākļos. Rezultāts parasti ir vai nu neveiksminieku bankrots, vai arī veiksminieku spēja ražot labāk un lētāk.
Esam pieredzējuši arī cita veida konkurenci, kuras dēļ pajuka sociālisma laiku varenākie uzņēmumi, jo augsti attīstīto valstu ražojumi izrādījās gan labāki, gan lētāki. Nevienam nevajadzēja vairs RAF ražotos mikroautobusus, neviens vairs nevēlējās kājās stīvēt Daugavpils apavus.
Tagad, kad pieaugušas degvielas un gāzes cenas, inflācijas apstākļos mūsu valdība bezcerīgi meklē izeju konkurences nodrošināšanā. Sak, pirksim benzīnu no Baltkrievijas, un tad Mažeiķi mums pārdos lētāk. Bet par kādu cenu benzīnu mums pārdos baltkrievi? Nav taču viņi arī muļķi.
Tomēr konkurence nereti nes labumu sīkās lietās. Teiksim, nav vienalga, vai preču grupu pilsētā tirgo viens vai vairāki veikali. Labu darbu dara lietuvietis Marcinkevičs, kurš savā tirdzniecības tīklā cenšas uzturēt iespējami zemas cenas. Bet nesen mani burtiski pārsteidza kāds atklājums saistībā ar mēbeļu tirdzniecību. Izrādījās, ka viens un tas pats modelis Valkā maksā par 30 latiem dārgāk nekā Rīgā. Tajā pašā laikā Valkā mēbeles pērk igauņi, jo viņiem cenas vēl augstākas. Starp citu, arī sašķidrinātās gāzes balons Latvijā maksā gandrīz par diviem latiem lētāk nekā Igaunijā. Šoreiz konkurence par labu mūsu kaimiņiem.
Bažas par dabas untumiem
Vairāki paziņas man vaicājuši, kāda būs gaidāmā ziema. Daudziem atmiņā janvāra postīgā vētra. Centīšos atbildēt ar to prognozi, ko izdevies noskaidrot.
Vispirms atgādināšu, ka ziema būs noteikti, kaut daudzi to nemaz nevēlētos redzēt.
Galvenais jautājums, vai ziema nebūs pārāk barga, par ko it kā liecinot bagātā pīlādžu raža. Ogu daudzums gan nav indikators, drīzāk der vērot, cik naski tās apēd putni. Arī senču ticējumi neder, jo tie radušies “pēc vecā kalendāra stila”. Un globālā sasilšana rada īpašu situāciju, kad raksturīgas klimata galējības.
Nākamā ziema Latviju visumā lutinās, jo nebūs nekādu ekstrēmu situāciju, ja par tādu neuzskatām pamatīgu apledojumu uz ceļiem, kokiem un elektrības vadiem. Līdz Ziemassvētkiem būs gan neliels sniegs, gan lietus, pašos Ziemassvētkos iespējams putenis. Vēlāk ziemā būs arī sala periodi, bet aukstums nekaitēs ne augļu kokiem, ne citai dzīvai radībai. Pavasarī gan augļu dārzi tikpat kā neziedēs, bet tur vainojama šī rudens pārbagātā raža.
Citviet pasaulē gaidāmas visvisādas nelaimes. Zemestrīces būs galvenokārt Āzijā, savukārt klimatiska rakstura katastrofas turpinās pārbaudīt amerikāņus.
