Neviens mūziķis tik nežēlīgi nav piemeklēts un neviens ar tādu varonību nav cīnījies ar to, kas kavēja izpausties viņa ģēnijam mūzikā kā viņš.1770. gada decembrī dzimis ģeniālais komponists Ludvigs van Bēthovens. Viņa mūzika ir kā dzīves patiesība un skaista Ziemassvētku dāvana cilvēcei. Neviena takts tajā nav veltīta tukšai izklaidei. Bēthovena mūzika ir kā saudzīgs mātes glāsts cietējam. Tā ir draudīgs pērkons nelietim un kā neapturama vulkāniska spēka izvirdums rāda ceļu un dod spēku piekusušam. Šodien cilvēkam nezināt un neiepazīt Bēthovena mūziku ir tumsonība. Šādai mūzikai garām paiet var vienīgi cilvēki, kuri masu medijos ilgstoši baroti ar bezvērtīgu, piedegušu, pārsaldinātu garīgo biezputru. Pie tādas var pieradināt un pasniegt kā vajadzīgo, neatraidāmo.„Cilvēks, kuram mana mūzika būs saprotama, kļūs brīvs no nožēlojamības, nedrošības un nespēka, un, turklāt viņš spēs arī citiem palīdzēt.” (Ludvigs van Bēthovens) Bēthovenam visu darba mūžu ir bijusi saikne ar Latviju. Koncertēšanas laikā Vīnē viņš iepazinās ar vijolnieku, nākošo Talsu mācītāju, Kārli Amendu. Bēthovenu pievilka Amendas vienkāršība un cilvēciskums. Amendam pirmajam komponists uzticēja patiesību par savu nelaimi – kurlumu. Bēthovens fiziski nedzirdēja savus slavenos skaņdarbus. Komponists bieži muzicējis bagāto vīniešu salonos. Viens no tiem, kā Bēthovens pats atzinis, pirmais mecenāts viņa mūžā bijis Johans fon Brauns, kurš ir Vidzemes – Rēveles ģenerālgubernatora Georga fon Brauna dēls. Katrīna Otrā G. Braunam uzdāvināja Smiltenes muižu. Arī smiltenieši vairoja Braunu bagātību. Droši, ka ar Johana Brauna rīcību kaut maza daļiņa smilteniešu darba augļu tika slavenajam komponistam Bēthovenam. Kamdēļ tagad tik reti raida Bēthovena mūziku? Skaistā Ziemassvētku dziesma „Svētā nakts, ak, izlej tu…” arī veidota pēc Bēthovena sonātes „Apasionāta” mūzikas. Skolotājs Ēvalds Apīnis Smiltenē
