Svētkos pārdomājam dzīviJānis Cepurītis, Smiltenes un Palsmanes luterāņu draudzes mācītājs Lielākais prieks ir par to, ka mēs svinam svētkus arī šajā grūtajā laikā, kad mūsu tautai neklājas viegli. Ir svarīgi atcerēties, cik nozīmīga ir svētku būtība. Tajos mēs pārdomājam, kas ar mums ir noticis, cik tālu mēs savā dzīvē esam tikuši un kuras ir tās lietas, ko vēl gribam sasniegt. Cilvēki joprojām svin gan dzimšanas dienas, gan vārdadienas un nāk svinēt svētkus arī uz baznīcu. Man personīgi šogad lielākais notikums ir mana kalpošanas uzsākšana Smiltenes un Palsmanes draudzē, kas viennozīmīgi ir pavisam kas cits, nekā es līdz šim esmu darījis savā dzīvē. Tas ir viens no lielākajiem maniem šā gada pārdzīvojumiem un notikumiem. Vienmēr ir svarīgi atcerēties to, ka mūsu dzīvē ir lietas, ko mēs varbūt nevaram līdz galam izvērtēt un prognozēt. Proti, arī mūsu ikdienas dzīve darbā un ģimenē ne vienmēr varbūt ir tāda, kādu mums to gribētos. Taču ir svarīgi, lai mēs arī nākamajā gadā paturētu to ieskatu, ka varam jautāt Dievam par to, kas mēs esam. Domāju, ka atbilde, ko mēs iegūtu, ir tiešām derīga. Ir vērts pārdomāt un vairāk skatīties nevis uz to, kas notiek maciņā vai praktiskajā dzīvē tik lielā mērā, kā mēs to esam paraduši darīt treknajos gados. Ir vērts pārvērtēt savas vērtības, kurām mēs patiešām pieķeramies, lai tās būtu ne tikai mantiski un taustāmi saredzamas. Ikvienam Jaunajā gadā novēlu nokļūt pie šīs atziņas.Sandra Pētersone
Lai katrs sajūt īsto svētku noskaņu!Jānis Ērglis, BMX sportistsViss 2009. gads ir bijis pilns ar bagātiem notikumiem, taču visnotaļ gaišākais un iepriecinošākais man personīgi bija BMX sezonas sākums. Daudzi domās – kādēļ tieši sezonas sākums? Kā jau zināms, es visu pagājušo ziemu biju spiests pildīt savādāku treniņa plānu nekā citi, jo ceļgalos bija iedzīvojusies Šlātera slimība, kura jau mūsdienās ir arvien vairāk un vairāk sastopama.Taču pēc dakteru apmeklējumiem un procedūru veikšanas šī trauma sāka atkāpties un jau aprīlī biju darba gatavībā. Kad pēc vairāku mēnešu pārtraukuma atkal varu skriet bez sāpēm, tad tās emocijas ir tādas, it kā būtu dzimšanas diena.Tieši tādēļ man sezonas sākums bija ar dubultsparu, lai censtos vismaz atgūt vienu daļu no ziemā iekavētā, arī futbolā sajūtas bija vienreizējas, kad atkal ar komandas biedriem varu aizvadīt lieliskus treniņus un palīdzēt uzvarēt tik svarīgajās A grupas spēlēs.Kaut arī sezonas vidū tomēr bija jūtamas šīs traumas sekas tieši fiziskajā ziņā, tomēr es varu būt pateicīgs, ka šo traumu izārstēju diezgan ātri un vairs it nemaz nevēlos ar to saskarties.Es visiem tik tiešām novēlu priecīgus svētkus. Tā kā šis ir brīnumu laiks, tad lai patiešām tas brīnums notiek ar jums visiem, arī tiem, kuri ir devušies prom no Latvijas meklēt zaļāku zāli. Novēlu izjust šo īsto svētku noskaņu un tos nosvinēt, ievērojot latviešu tradīcijas.Santa Sinka
Uzsmaidīsim viens otramAntra Else, Strenču pilsētas bibliotekāreGaišs notikums ir mana ikdiena, kad varu doties uz darbu un ar smaidu sagaidīt savus apmeklētājus. Arī viņi ienāk ar smaidu un pasaka kādu labu vārdu. Tas nozīmē, ka darbs tiek novērtēts un tu zini, ka esi kādam vajadzīgs. Reizēm nevajag daudz, kaut tikai parunāties, un diena kļūst gaišāka. Tās ir sajūtas, ko varu dāvāt saviem bibliotēkas apmeklētājiem. Visapkārt dzirdam tikai negatīvo, bet gaišs notikums bija labdarības akcija “Eņģeļi pār Latviju”, – tik aizkustinošs pasākums visas dienas garumā ar emocionālu noslēguma koncertu. Kopā mēs varam, un kopā mums izdevās. Mūsu bērniem, mūsu nākotnei ir kāds cerības stariņš uz gaišāku nākotni. Sev un saviem mīļajiem jaunajā gadā vēlu pašu dārgāko – veselību. To novēlu arī laikraksta lasītājiem. Vēlu arī, lai katram būtu darbs, kurā justies laimīgam, un par spīti visādām krīzēm atrast sevī kādu cerības stariņu, lai varētu apkārt saskatīt arī labo. Ar īgnumu mēs neko neizmainīsim, bet tikai redzēsim pretī tikpat īgnas sejas. Pasmaidīsim viens otram, un sirds gaiša kļūs!Sandra Pētersone
Dzīve vāveres ritenīRamona Egle, Brantu pagasta pastnieceNav bijis laika piedomāt, kā man šogad gājis, jo viss vienā skriešanā. 2009. gadā manā dzīvē bijuši dažādi notikumi. Esmu lepna, ka dēls absolvēja devīto klasi un turpina mācīties tālāk. Tas ir visiepriecinošākais notikums.Manuprāt, kopumā mums Latvijā šis ir diezgan grūts periods. Daudzi palikuši bez darba. Es, protams, esmu priecīga, ka man tāds ir. Man patīk savs pastnieces darbs, lai arī algas samazina līdz pēdējam, darba mašīnas vēlas noņemt. Izvadājot pastu pa mājām, satieku cilvēkus, kuri mani iepriecina. Dažkārt pietiek tikai ar smaidu un sveicienu.Nākamo gadu visiem novēlu raženu. Lai katrs turas pie sava darbiņa un iet uz priekšu. Nevajag skumt, ja gribat labi dzīvot, tad esiet optimisti. Es šo īpašību sevī glabāju. Kamēr varēšu, tikmēr tepat grozīšos. Neesmu no tiem, kuri varētu visu te pamest un doties uz ārzemēm. Ziniet, nevajag tik daudz sēdēt un domāt, vajag rīkoties.Santa SinkaVienmēr ir kaut kas augstāksSarmīte Millere, astroloģeAizejošais gads sabiedrībā izsaucis ne tikai dažādas emocionālas izpausmes, bet, man šķiet, katram vairāk vai mazāk licis aizdomāties par paša vietu dzīvē. Materiālie ierobežojumi skāruši gandrīz katru ģimeni. Tomēr man prieks, ka mūsu tauta ir pietiekami sīksta, ko var gan locīt, bet ne salauzt. Jā, daudzi dzimteni ir pametuši labākas dzīves meklējumos, bet pietiekami ir arī tādu cilvēku, kuri ciešāk savilkuši jostas, mainījuši nodarbošanos un atklājuši sevī jaunas prasmes. Patukšais maciņš lielai daļai ir licis vairāk pievērsties garīgām vērtībām. Uz mani aizejošajā gadā vislielāko iespaidu atstāja redzētais, ka mūsu vidū pat šādos grūtos laikos nav zudusi mīlestība un līdzcietība pret citiem. Jā, it kā savā tuvākajā apkārtnē nereti kašķējamies un bieži pat bez iemesla, bet lielākās lietās protam būt vienoti un atbalstām tos, kam vajadzīga palīdzība. To pierāda bērnu veselībai veltītie ziedojumi, izveidotie palīdzības fondi. Man pašai aizejošais gads bija kā kārtaina kūka – ar labākiem un sliktākiem mēnešiem. Notikumi vijās raibā virtenē bija gan pagarš atvaļinājums, gan bērnu dāvātais brauciens uz ziemeļvalstīm.Arī astroloģes pienākumu veikšana nebija viegla, ja nācās saskarties ar klientu neizpratni par nākotni, satraukumu par darba iespējām un kredītsaistībām. Gada otrajā pusē cilvēki jau sāka pierast pie izmaiņām. Lai nu kā, Vērsis drīz mūs pametīs uz 12 gadiem, ar ragiem visu izmētājis, kādam arī smagi iedurot. Tagad nāk Tīģeris, kas noķers bēgošos un slapstošos, arī politiķus, lai attīrītu vidi no vājajiem. Būs gan arī tā, ka tas ļaus piecelties pakritušajiem. Vajadzēs daudz spēka, lai pierādītu Tīģerim, ka esat līdzvērtīgi un darboties spējīgi. Līdz pavasara saulgriežiem, kad gadu sāks pārvaldīt Saule, ieteicams saprast savu vietu un, balstoties uz to, plānot tālāko darbību. Saule ir gaismas avots, tādēļ daudzas apslēptas lietas nokļūs atklātībā. Lielais iespēju laiks būs vasara, tādēļ nozīmīgu plānu īstenošanu nevajadzētu atlikt uz rudeni.Valcēniešiem jaunajā gadā novēlu atsaucību citam pret citu. Vēlu runāt ar prātu, bet dzirdēt ar dvēseli! Iesaistieties kultūras dzīvē, jo aizņemtam cilvēkam nav laika prātuļot par krīzi un grūtiem laikiem.Vienmēr taču ir kaut kas augstāks, kas stāv pāri mūsu ikdienas rūpēm. Aivars Zilbers
Jāsaskata labaisKristīne Viļķina, uzņēmuma “EFN Baltija” vadītājaAizvadītais gads man privātajā dzīvē bija pietiekami labs. Grūtāk veicās profesionālajā darbā, jo vadu uzņēmumu. Protams, kā daudzi ražotāji, arī mēs izjutām ekonomiskās krīzes spaidus. Krīze diezgan stipri traucēja attīstīt ražošanu un vajadzēja pielikt daudz pūļu, lai problēmas atrisinātu.Iespējams, tādēļ viss labais, kas palicis no aizejošā gada atmiņā, man saistās ar ģimeni. Mums aug dēls Andrejs, kuram nesen palika divi gadi. Tas nozīmē, ka pagaidām viņam katra diena ir jauns piedzīvojums ar atklājumiem un tas tā bija arī ar mani, kad atrados kopā ar dēlu.Nav gan arī tā, ka nekā laba nebija darbā. Gada beigās piedzīvojām patīkamas pārmaiņas. Palielinājās darba apjoms un varējām pieņemt jaunas darbinieces. Darbs mūsdienās ir liels ieguvums, un man ir prieks, ka to varējām piedāvāt pilsētas iedzīvotājiem. Kaut vairākus mēnešus gāja kā pa celmiem, tagad izskatās, ka arī nākamajā gadā varēsim domāt par attīstību.Jaunajā gadā visiem vēlu labāku dzīvi, tātad darbu, ar ko nodrošināt ģimeni. Novēlu censties uz dzīvi skatīties pozitīvi, jo pat vissmagākajās situācijās vienmēr var atrast arī kaut ko labu. Aivars Zilbers
Galvenais – nenolaist spārnus!Dace Lībiete, medicīnas māsaCeru, ka jaunajā gadā valstī sāks nokārtoties visas bezdarba problēmas. Ceru, ka cilvēki nepadosies grūtību priekšā un turpinās ticēt visam labajam, jo, ja tic, tad parasti viss piepildās. Vismaz man tā ir bijis. Ļoti ceru, ka tie tur augšā, Saeimā, beidzot sapratīs, ka pašiem arī vajadzētu atteikties no saviem pārspīlētajiem labumiem, lai beidzot varētu izprast, līdz kādam kliņķim ir novesta lielākā daļa tautas. Personīgi man šis gads bija arī nedaudz kreņķīgs, jo vienu brīdi man nebija darba. Par laimi, man paveicās, jo drīz vien darbu atradu. Tagad esmu priecīga par to, ka esmu nokļuvusi sirsnīgā un jaukā kolektīvā. Šajā grūtajā laikā cenšos nenolaist spārnus, nenolīst kā kurmis alā, cenšos dalīties ar apkārtējiem gan priekos, gan bēdās, jo tas palīdz man pašai un, protams, arī tiem, kuriem klājas grūtāk nekā man.Inga Karpova Pasaule jāizjūt ar sirdiJuris Grave, TV3 producentu grupas “Beta Fakts” direktorsViņa lielākais darbs katru gadu ir saieta “Latvijas lepnums” organizēšana. Nupat tas notika sesto reizi. Juris ir bijušais strencēnietis un parasti viņš tur ierodas trīs reizes gadā – Plostnieku un Pilsētas svētkos un Jura tēvam veltītajā šaha turnīrā. Tiesa pēdējos divus gadus uz šo turnīru viņš nevarēja ierasties, taču cer, ka nākamgad izdosies paspiest roku šiem lieliskajiem šahistiem un uzspēlēt arī pašam. “Jūtu, ka tā ir mana dzimtene un ar to saites nav sarautas,” savas sajūtas lakoniski definē J. Grave.Jautāts par “Latvijas lepnuma” atšķirībām no iepriekšējos gados veidotajiem raidījumiem, Juris atbild, ka šoreiz tas izdevies tāds liegs un viegls, ar vieglāku enerģiju, kādam tam arī vajadzētu būt. “Tas ir labi padarīts darbiņš. Pēdējie divi mēneši bija saspringta darba pilni. “Latvijas lepnums” producēšanas ziņā ir viens no vissarežģītākajiem raidījumiem, kādi Latvijā pašlaik ir. Ja izdodas organiski salikt kopā režiju, vadītāju tekstus, filmas, video un visu pārējo, tad arī izdodas. Pašlaik atlaižu elpu,” stāsta Juris. Pēc raidījuma viņam komplimentus izsacīja mācītājs Juris Cālītis un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.J. Gravem saskarsme ar nominantiem daudz ko var pateikt priekšā, jo tie nav apmaldījušies vai izmisuši cilvēki. Laime jau nenokrīt kā sniega čupa uz galvas. “Šie cilvēki zina, kas dzīvē ir nozīmīgs. Es mācos no viņiem un turpmāk atsaukšos uz savu sirdsbalsi. Pasaule ir jāizjūt ar sirdi,” nešaubās producents.Aldis DubļānsLai biežāk varam pasmaidīt!Iluta Meļķe, grāmatvedeJaunajā gadā novēlu veselību, mīlestību, enerģiju un izturību pārvarēt krīzi. Lai katram būtu iespēja nopelnīt savu latiņu un neiekrist depresijā! Ceru, ka nākamgad Latvijā beidzot nostabilizēsies ekonomiskā situācija, lai visiem mīļajiem būtu iespēja strādāt un darbs nebūtu jāmeklē svešās zemēs. Ļoti priecātos, ja draugiem un paziņām rastos iespēja atgriezties atpakaļ Latvijā, bet tas, laikam nav vienā gadā īstenojams. Lai beidzot visi kopā varētu biežāk pasmaidīt un negausties par sūro ikdienu!Katram ir savs sapnītis, tāpēc novēlu, lai katram debesīs spožāk iedegas zvaigznīte un sapņi piepildās. Personīgi man spēku un enerģiju dod spītība. Par spīti visām likstām un kritieniem man pietiek spēka celties, nopurināties un paceltu galvu doties tālāk. Šī īpašība pašlaik vajadzīga mums visiem. Arī man šis gads nebija gluds kā jūras noskalots olis – bija arī pārdzīvojumi un stress, bet kā jau katru gada nogali visas negācijas jānoliek malā un jācer, ka tās paliks vēsturei. Inga Karpova
Kādam dāvināt smaiduInita Rikse, Valkas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietnieceViņu pazīst gandrīz visi, kuriem šī nodaļa saistās ar patīkamām ceremonijām – laulībām un bērnu reģistrāciju. Inita sagatavo cilvēkus šai ceremonijai. Tiesa, lauvas tiesu laika aizņem nekad nebeidzamais darbs ar dokumentācijas kārtošanu, ar statistikas lietām. Viņa ir īpaši priecīga par lielisko šīs ēkas darbinieku kolektīvu. “Šis gads, gluži tāpat kā iepriekšējie, man bija gan balts, gan melns. Pavasarī mūžībā aizgāja tētis, bet vasarā apprecējās dēls Kristaps,” savus nozīmīgākos aizvadītā gada notikumus vērtē Inita. Viņa joprojām interesējas par teātri un literatūru. Ļoti patikusi izrāde “Jūdas skūpsts” Nacionālajā teātrī, lielu interesi izraisījusi pēdējā izlasītā Eduarda Radzinska grāmata par Staļinu, Rasputinu un Aleksandru II.Inita vasarā ciemojusies pie dēla Stokholmā, kurš tur strādā jau piecus gadus, taču mājās viesojas vismaz pāris reižu mēnesī. “Vasarā sagaidīju apaļu jubileju. Tagad lielā mērā varu paļauties uz bērnu palīdzību. Kristaps rūpējas par remontu manā dzīvoklī,” smaida Inita.I. Rikse joprojām dažkārt apciemo tantiņas savā bijušajā darba vietā sociālās aprūpes namā. Ar viņām allaž ir ko pārrunāt. Protams, arī par politiku. Par vissliktāko Inita uzskata pašreizējās varas politiķu elites augstprātību un to, ka tik daudz cilvēku pamet Latviju. “Ir jāturas, jo kas tad mūsu valstī paliks,” teic Inita. Viņa aicina ieklausīties Māras Laukmanes rindās: “Ir simtiem iespēju šodien pateikt kādam ko labu, kādu noglāstīt, kādam dāvināt smaidu. Un cerēt, ka pretim saņemšu mierīgu vakaru…”Aldis Dubļāns
