Lielākas izredzes reiz slimojušiemGripa. Tiem, kuri piedzīvojuši sezonālas gripas epidēmiju 1977. gadā, ir lielākas izredzes nesaslimt vai viegli pārlaist arī jauno A(H1N1) gripu, uzskata infektoloģe Ilze Irēna Vingre. “Gripas vīruss ir unikāls ar to, ka ir dažādi segmenti. Un daļa segmentu ir tie paši, kas vīrusam toreiz, tātad var būt zināma imunitāte,” viņa pamato. Pret jauno gripu vakcīna Latvijā nav pieejama, tāpēc vienīgais veids, kā to ierobežot, ir higiēnas ievērošana un profilakse. Apstiprina visu komponentu drošībuVakcīnas. Ikviena vakcīna sastāv ne tikai no antigēniem, bet arī vielām, kas sekmē labāku to uzglabāšanu (konservanti) vai efektivitāti (adjuvanti). Kopš 1930. gada kā konservants tiek izmantots dzīvsudraba atvasinājums tiomersāls. 90. gadu beigās atsākās diskusijas par dzīvsudraba atvasinājumu kaitīgumu, un vakcīnās tika samazināts tiomersāla daudzums. 2004. gadā ASV Imunizācijas drošības institūts publiskojis slēdzienu, ka tomēr nepastāv cēloniska saistība starp tiomersālu saturošām vakcīnām un autismu, kā to joprojām apgalvo atsevišķas vecāku tiesību aizstāvju apvienības. Atbildes uz dažādiem jautājumiem par vakcinēšanos var atrast arī mājaslapā www.potes.lv.15 gadi bez Asins bankasDonori. Krīze apturējusi arī projektu par Asins bankas atjaunošanu, kuras izveidei būtu nepieciešami 400 tūkstoši latu, ziņo jaunākais valsts Asinsdonoru centra izdevums “Rēzus”. Latvijā Asins banka pastāvēja no 1971. gada, likvidēta 1994. gadā tā tika drošības apsvērumu dēļ – iepriekš asinis netika pārbaudītas uz C hepatītu un netika izmantotas vienreiz lietojamās šļirces un tvertnes. Tagad asins krājumi ir tieši atkarīgi no donoru ikdienas aktivitātes.Aprūpe nav vērsta uz pacientuVeselības aprūpe. Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kurās veselības aprūpes sistēma ir vismazāk orientēta uz pacientu, liecina publiskotais 2009. gada Eiropas veselības aprūpes patērētāju indekss (EHCI). Latvija starp 33 valstīm atrodas 31. vietā. Otro gadu uzvarētāja ir Nīderlande, tālāk seko Dānija un Īslande.Veselības aprūpes sistēmas tiek izvērtētas ar 38 indikatoriem sešās jomās: pacientu tiesības un informācija, e-veselība, gaidīšanas laiks līdz ārstēšanas sākumam, ārstēšanas rezultāti, pakalpojumu spektrs un pieejamība un zāļu pieejamība.
