Kristaps Ozoliņš ir atzīts par aizvadītā gada labāko sportistu Valkas novadā. Viņa lielākais panākums šogad ir izcīnītā 3. vieta Eiropas meistarsacīkstēs “European Challenge 2009” BMX kruiser klasē. Tas ir gana nozīmīgs notikums, lai parunātos vairāk ar Kristapu par šo sporta veidu.Pusi sezonas izsists no ierindasKristapa tuvākais mērķis ir strādāt par BMX treneri. Tikai attiecīga izglītība ļauj uzņemties pilnu atbildību par mazajiem braucējiem, lai nebūtu pārmetumu no vecākiem, ka viņš kaut ko dara aplami. Par treneri Kristaps sāka darboties jau pērn un ātri saprata, ka trūkst profesionālo iemaņu pilnvērtīgam darbam. “Kopā ar tēvu izlēmām, ka vispirms jāattīsta pašam sevi un tad jau iegūtās zināšanas varēs dot citiem,” stāsta jaunietis.Jautāts par aizvadītā gada sportiskajiem panākumiem, Kristaps atbild, ka iecerētais uzdevums – iekļūt Eiropas čempionāta finālā meistaru grupā – ir izpildīts. Diemžēl Latvijas čempionātā iecere iekļūt pirmajā trijniekā nepiepildījās traumas dēļ. “Pats vien esmu vainīgs. Pēc Eiropas čempionāta, spēlējot basketbolu, guvu traumu un tiku izsists no ierindas uz pussezonu, turklāt uz nozīmīgākajiem mačiem Valkā un Tartu,” atceras sportists. Viņam ir patiesi žēl, ka nevarēja parādīt sevi saviem skatītājiem Valkā. Kristaps skaidri zina, ka apstāties nedrīkst un visu laiku jātiecas pēc augstākiem sasniegumiem.Vecuma diapazons gana plašsJautāts par aktīvās karjeras ilgumu BMX trasēs, Kristaps atbild, ka šī sporta veida formāts ir mainījies. Ir parastās trases, pie kādām visi jau pieraduši, un ir superkross ar lieliem starta kalniem un tāliem lēcieniem, kā Pekinas Olimpiskajās spēlēs. Tagad viss veidojas tā, ka nozīmīgākais ir superkross, jo, piemēram, kvalifikācijas sacensības Olimpiskajām spēlēm notiek tieši superkrosā. Diemžēl Latvijā nav nevienas šādas trases, tāpēc kļūst aizvien grūtāk cīnīties ar tiem, kuriem lielās trases ir pieejamas.Runājot par vecumu, šogad pasaulē labākajam braucējam amerikānim Rendijam Stumhauzeram ir 30 gadu. Savukārt jaunajai BMX zvaigznei divkārtējam junioru pasaules čempionam, kurš cīnās līdzīgi ar latvju zvaigzni Māri Štrombergu gan parastajā, gan supertrasē, ir 18 gadu. Tas nozīmē, ka aktīvajā sportā vecuma diapazons ir gana liels. Rezultātus ļoti ietekmē gan fiziskie, gan tehniskie un psiholoģiskie faktori. “Man par visu nozīmīgākā šķiet mērķtiecība. Iepriekšējo divu gadu plāns lielākoties ir izpildīts un apstāties nedomāju,” apņēmīgi teic Kristaps. Viņam ir pārliecība, ka varēs cīnīties kopā ar profesionāļiem, kuriem ir cita pieredze un citi ātrumi. Par konkrētākām lietām un mērķiem puisis vēl nevēlas runāt.Procesam nav robežuK. Ozoliņa maizes darbs pašlaik ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Viņš ir ļoti pateicīgs kolēģiem par iespēju izkārtot brīvas dienas mācībām un sacensībām. Runājot par atbalstītājiem, Kristaps ir pateicīgs vecākiem, īpaši tēvam Ritvaram, par finansiālo atbalstu, sporta zālei “Mevi Gym”, “fitshop.lv” un fiziskās un psiholoģiskās sagatavotības trenerim Agrim Freijam.Jautāts par BMX pievilcības aspektiem, Kristaps uzreiz bilst, ka jebkuram sportistam patīk uzvarēt un tas ir pamatu pamats. Vēl pie pozitīvajām lietām viņš min sacensību atmosfēru starp konkurentiem, treneriem un treniņu biedriem, kas ir ļoti pozitīva un pretimnākoša. “Pilnveidojot sevi gan iekšējā, gan tehniskajā ziņā, kļūstu aizvien labāks un labāks. Šis process ir bezgalīgs, jo attīstības iespējām nav robežu. Labs piemērs tam ir mūsu olimpietis Štrombergs,” uzskata Kristaps. Viņš domā, ka BMX ir ļoti gudrs sporta veids. Puisis ir pārliecināts, ka viņa kā trenera potenciāls būs lielāks tāpēc, ka daudzas nianses ir izzinājis kā braucējs. Latvijā ir daudz treneru ar Sporta akadēmijas izglītību, bet viņi nav izjutuši, ko nozīmē lēkt, kā praktiski izbraukt sarežģītu virāžu.Kristaps savulaik bija aizrāvies ar basketbolu, viņam patika vieglatlētika, taču kā vaļasprieku to vairs nevar izmantot. Piemēram, basketbols ir ļoti traumatisks sporta veids. Eksplozivitātes vingrinājumiem, protams, tiek izmantoti vieglatlētikas elementi, jo īpaši sprints. Visas komandu spēles gan jāliek pie malas. Liela daļa sportistu ir pārliecināti, ka ar viņiem nekas slikts negadīsies, taču ikvienam nākas pārliecināties par pretējo.Trase Valkā par šauru un īsuK. Ozoliņš domā, ka BMX Valkā ir nākotne, kaut gan būs grūti. Jau tas vien, ka viņš dzīvo pilsētā, jebkuram braukt gribētājam vieš cerības. Kristaps ir palīdzējis un gatavs palīdzēt ikvienam.Valkā ir nepieciešama jauna trase. Tai jau ir ieceres un vīzijas, taču viss atkarīgs no iespējām tajā ieguldīt līdzekļus. “BMX mainās ar katru gadu. Labākās trases ir ļoti sarežģītas un pie tādām jāpierod treniņos,” pārliecināts puisis. Viņš uzskata ka Valkā nav vienkārša trase, taču lieliem ātrumiem tā ir par šauru, īsu un tāpēc nepietiekami droša. Šis sporta veids kļūst aizvien bīstamāks, ar to ir jārēķinās. BMX, tāpat kā, piemēram, motokross, jau ir ekstrēms sporta veids. Tas var attīstīties tikai konkurences apstākļos. Valkā jau tagad ir viens talantīgs puisis – Arnijs Kuratņiks. Kristaps zina vēl dažus, kuri, mērķtiecīgi strādājot, varētu kļūt par labiem braucējiem. “Pavasarī mūsu trasē noorganizēsim atklātos treniņus, parādīsim, kā īsti jābrauc. Tas var izraisīt interesi daudzos, un jo vairāk braucēju, jo būs interesantāk,” smaida topošais treneris.
PAR KRISTAPU OZOLIŅU
Dzimis 1985. gadā ValkāIzglītība:Absolvēta Valkas ģimnāzija 2003. gadāStudē tūrismu neklātienē Vidzemes augstskolāStudē Rīgā, Treneru tālākizglītības centrāDarbs:Kopš 2007. gada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valkas brigādē
