Ziemellatvija.lv
Kopumā teju puse (47 %) Latvijas iedzīvotāju pašlaik visvairāk satraucas par ierobežojumiem, kas saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu un pandēmijas saasināšanos (44 %), kā arī par iespēju inficēties un apmeklēt lielveikalus un tirdzniecības centrus (30 %), liecina pētījumu uzņēmuma Norstat veiktās aptaujas* dati. Vakcinētajiem iedzīvotājiem biežāk bažas raisa pandēmijas saasināšanās riski un iespējamība inficēties, kamēr nevakcinētos satrauc vakcinēšanās un tirdzniecības vietu apmeklēšanas ierobežojumi.
Tāpat sabiedrība satraucas par kultūras pasākumu apmeklēšanas ierobežojumiem (22 %), attālinātām mācībām, studijām un darbu (20 %), vakcināciju pret COVID-19 (18 %) un restorānu un kafejnīcu apmeklēšanas ierobežojumiem (18 %). Savukārt vismazāko satraukumu rada sporta klubu un nodarbību apmeklēšanas ierobežojumi (15 %), skaistumkopšanas procedūru izmantošanas ierobežojumi, kā arī papildu drošības nosacījumi ceļošanai (13 %).
Salīdzinot vakcinēto un nevakcinēto respondentu datus, redzams, kavakcinētie respondenti visvairāk satraucas par pandēmijas saasināšanos (53 %), veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumiem (47 %) un iespējamību inficēties ar COVID-19 (35 %). Savukārt nevakcinētie respondenti biežāk satraucas par veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojumiem (48 %), vakcināciju pret COVID-19 (46 %) un ierobežojumiem apmeklēt veikalus un tirdzniecības vietas (41 %).
Sievietes satrauc attālinātais darbs un mācības, vīriešus – kultūras pasākumu un sporta klubu apmeklēšanas ierobežojumi
Lai arī vairumā gadījumu sievietes un vīriešus dažādie ierobežojumi un esošā situācija satrauc vienādi, sievietes biežāk nekā vīrieši satraucas par attālinātām mācībām, studijām vai darbu, kā arī par skaistumkopšanas procedūru saņemšanas ierobežojumiem. Savukārt vīrieši biežāk nekā sievietes satraucas par ierobežojumiem apmeklēt kultūras pasākumus, sporta klubus un nodarbības, kā arī restorānus un kafejnīcas.
Katrai vecuma grupai savas prioritātes
Raugoties pa vecumgrupām, respondenti vecumā no 60 līdz 74 gadiem visvairāk satraucas par pandēmijas saasināšanos un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas ierobežojumiem, kā arī par ierobežojumiem apmeklēt kultūras pasākumus. Vecumgrupā no 18 līdz 24 gadiem visbiežāk uztraucas par ierobežojumiem apmeklēt veikalus un tirdzniecības vietas, restorānus un kafejnīcas, kā arī saņemt skaistumkopšanas pakalpojumus. Tāpat šajā vecumgrupā vairāk nekā citās satraucas par papildu nosacījumiem ceļošanai nevakcinētajiem un par vakcināciju pret COVID-19. Savukārt vecumgrupā no 30 līdz 39 gadiem un no 40 līdz 49 gadiem biežāk nekā citās vecumgrupās satraucas par attālinātām mācībām, studijām vai darbu.
“Jau kopš paša pandēmijas sākuma situācijas būtība paliek nemainīga, taču tagad klāt piezogas bezizejas un strupceļa sajūta. Savukārt, runājot par ierobežojumiem un lietām, kas satrauc Latvijas iedzīvotājus, redzam, ka cilvēce gadiem ir gājusi uz to, lai parūpētos par savu labklājību, un pandēmija rada bailes to visu pazaudēt. Esam pieraduši darīt, ko un kad vēlamies, iet kur un kad vēlamies, viss pieejams, darbalaiki elastīgi. Līdz ar to katrs uztraucas par sev aktuālām lietām – tiem, kam svarīga veselība, satraucas par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Savukārt tie, kas prieku guva ceļojot – par to, ka nevar doties ceļojumos,” skaidro Anastasija Pušņakova, klīniskais un veselības psihologs.
Ekspertes ieteikumi satraukuma un bažu mazināšanai
“Pārmaiņas prasa adaptācijas periodu, taču pandēmija nesniedz mums iespēju to veikt pēc katra iedzīvotāja individuālā redzējuma un sajūtām, tādēļ saskaramies ar cilvēku aizsargreakcijas izpausmēm visā pilnībā – noliegšana, izvairīšanās, pretestība, rezonēšana u.c. Aizsargreakcijas ir dabas dotas prasmes, kas ir īpaši noderīgas brīdī, kad cilvēks īsā laika sprīdī vēlas sevi pasargāt no smagiem pārdzīvojumiem. Taču pandēmija ir kļuvusi par ilglaicīgu problēmu un ir pārveidojusi mūsu dzīvi, tāpēc nepieciešams pielāgoties kādos citos veidos, lai mēs nesāktu kaitēt paši sev. Pārāk lielas bailes, satraukums un raizes rosina tādu traucējumu kā psihosomatizācija, depresija u.c. rašanos vai saasināšanos,” uzsver Anastasija Pušņakova.
Četri soļi, kā palīdzēt mazināt satraukumu par esošo situāciju
#1 Pieņem jauno realitāti
Protams, katram no mums būs dažādi uzskati un personīgais viedoklis gan par pandēmiju, gan situācijas atrisināšanas mehānismiem. Pats labākais risinājums ir sākt pašam ar sevi – apzināties un pieņemt jauno realitāti – kā tieši man ir jāpielāgojas, ko tas no man prasīs utt.
#2 Esi šeit un tagad
Nav nepieciešams mētāties starp pagātni un nākotni – jāfokusējas uz to, kā es pats, ņemot vērā radušos situāciju, varu atvieglot savu šodienu/rītdienu un justies labi.
#3 Atlasi informāciju
Šajā laikā ir svarīgi būt informētam par notiekošo, taču informācijai ir jābūt objektīvai un uzticamai. Turklāt informāciju nepieciešams patērēt tikai tik daudz, cik tas katram pašam vai ģimenei ir nepieciešams, lai varētu turpināt savu pēc iespējas mierīgāku esamību. Kad cilvēks sāk pārāk daudz iedziļināties viedokļu dažādībā, lasīt pretrunīgu informāciju, arī pašā indivīdā sāk rasties haoss un bažas par to, vai un kam es vispār ticu un kam galu galā ir taisnība.
#4 Ļauj sev just
Ir tikai normāli, ka izjūtam bailes, dusmas un aizkaitināmību, izmisumu un vilšanos par nezināmo. Svarīgi saprast, ko šādā brīdī darīt. Lai mazinātu negatīvās emocijas un uzlabotu pašsajūtu, svarīgi atrast domubiedrus un pārrunāt savas izjūtas pieņemošā vidē, nevis, piemēram, turpināt pastiprināt savas negatīvās emocijas, iesaistoties neauglīgās diskusijās sociālajos tīklos. Tāpat nepieciešams izlādēt savas emocijas adaptīvā veidā – aizpildot savu brīvo laiku ar patīkamām aktivitātēm, piemēram, garām pastaigām.
*Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju “Norstat” 2021. gada oktobrī, aptaujājot 1001 respondentu.
Informāciju sagatavoja: Inga Supe, komunikācijas vadītāja
Reklāma